Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ko darba devējam darīt ar arodslimnieku uzņēmumā?

Arvien biežāk Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālajā centrā Valmierā saņemam jautājums no darba devējiem, kā turpināt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kam noteikta arodsaslimšana. Arodslimība ir tāda slimība, kuras...

Arodslimība ir tāda slimība, kuras vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vides risku faktoru (darba vietas fizikālo, ķīmisko, bioloģisko, psiholoģisko vai citu faktoru) ietekme. Arodslimības iedalās šādās lielās grupās:

1.   ķīmisko faktoru izraisītās akūtās un hroniskās slimības;

2.   bioloģisko faktoru izraisītās slimības;

3.   fizikālo faktoru izraisītās slimības;

4.   ārstniecības līdzekļu izraisītās slimības;

5.   pārslodžu (kopējās fiziskās pārslodzes vai atsevišķu orgānu vai sistēmu pārslodzes) izraisītās slimības;

6.   rūpniecisko aerosolu izraisītās slimības;

7.   alerģiskās arodslimības.

Arodslimības darbiniekiem visbiežāk tiek identificētas pēc vēršanās pie ģimenes ārsta par veselības problēmu jautājumiem vai ārstu komisijas izmeklējuma laikā - obligātās veselības pārbaudes gadījumā, uz kuru nosūta darba devējs. Gadījumos, kad arodslimību konstatē, darbinieks tiek nosūtīts invaliditātes smaguma pakāpes un darbspēju zaudējuma noteikšanai. Šādu ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija vai tās struktūrvienība - vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija. Eksperta atzinums nepieciešams, jo arodslimniekiem ir iespēja saņemt valsts garantētu kompensāciju.

Ja darbiniekam tiek noteikta arodsaslimšana, tas uzliek zināmas saistības arī darba devējam, turklāt arī gadījumos, ja arodsaslimšana iegūta nevis šajā darba vietā, bet iepriekšējā.

Darba devējam jāatceras, ka, saņemot eksperta atzinumu par darbiniekam noteikto arodsaslimšanu, viņam jāvērtē, vai darbinieks drīkst turpināt nolīgto darbu arī turpmāk, nekaitējot savai veselībai. Savukārt par to, vai konkrētā darba vieta neietekmēs darbinieka veselības stāvokli, iespējams pārliecināties tikai un vienīgi, nosūtot darbinieku uz obligātās veselības pārbaudi. Veselības pārbaudes kartē jānorāda visi darba vides riski un īpašie darba apstākļi, kā arī jāatzīmē, ka darbiniekam noteikta arodsaslimšana. Ja atzinums norāda, ka darbinieka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam (arodsaslimšana, iespējams, radusies citā darba vietā), darba attiecības var turpināt. Ja atzinumā norādīti ieteikumi darba devējam (piemēram, samazināt slodzi un darba laiku, radīt iespēju mainīt statiskās pozas, nodrošināt darbinieku ar konkrētiem individuālās aizsardzības līdzekļiem u.tml.), darba devējam tie jāņem vērā, kā arī jānorāda obligātās pārbaudes kartē, kas darīts situācijas labā.

Problēmas lielākoties rodas gadījumos, ja ārsta atzinumā teikts, ka darbinieks nav piemērots veicamajam darbam, bet cita – vieglāka darba, ko piedāvāt darbiniekam uzņēmumam, nav. Lai cik sāpīgi tas būtu, darba devējs šādās situācijās ir spiests darbinieku atbrīvot no darba, balstoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas septīto punktu, kurā minēts, ka „darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, uzteikumā norādot, ka citu darba vietu, ko darbiniekam piedāvāt, uzņēmumā nav. Ņemot vērā, ka uzteikuma termiņš šajā gadījumā ir 10 dienas, darba devējam darbinieks jāatstādina no darba, pamatojot ar Darba likuma 58. panta trešo daļu, kurā sacīts, ka „darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, var kaitēt viņa paša veselībai”. Iesaku par šo laiku darbiniekam arī izmaksāt darba samaksu, jo darba neveikšanai viņam ir attaisnojošs iemesls.

Darba devējam jāatceras, ka uzteikums jāizdod un darbinieks ar to jāiepazīstina pirms atstādināšanas procedūras, jo laikā, kad darbinieks ir atstādināts, uzteikumu izdot nedrīkst. Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs, jāprasa arī arodbiedrības piekrišana, savukārt, ja arodbiedrība darbinieka atbrīvošanai nepiekrīt, vienīgā iespēja ir celt prasību tiesā.

Izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku uz iepriekš nosauktā pamata, atlaišanas dienā izmaksājama ne tikai darba samaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, bet arī atlaišanas pabalsts proporcionāli nostrādātajam laikam pie attiecīgā darba devēja.

Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Vidzemes reģiona konsultāciju centrā Valmierā, Garā ielā 7, kā arī, zvanot pa tālruņiem 64233448 un 28610420 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu [email protected].

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības  Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.

Blogi