Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā rīkoties, ja darbinieks ir alkohola vai narkotisko vielu reibumā 1

Četru gadu laikā, kopš Valmierā darbojas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrs, kurā sniedzam informāciju par darba tiesiskajiem aspektiem un darba aizsardzības jautājumiem, tēmas un...

Pirmkārt, gadījumā, kad darbinieks ieradies darbā dzērumā vai narkotiku reibumā, darba devējam saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 4. punktu ir tiesības viņu nekavējoties atbrīvot no darba. Taču ne vienmēr šis ir labākais risinājums – iespējams, darbinieks darba devējam ir ļoti nepieciešams, un darba devējs nevēlas viņu atlaist. Tiesa gan, darbinieks nekavējoties jāatstādina no darba veikšanas, lai viņš nenodarītu kaitējumu sev vai darba kolēģiem (jo īpaši gadījumos, kad viņa ikdienas darbs saistīts ar iekārtām un aparatūru). Arī šī rīcība detalizēti pamatota likumdošanā, un darba devējam precīzi jāievēro gan atlaišanas (ja tiek pieņemts šāds lēmums), gan atstādināšanas no darba pienākumiem procedūra.

Darba likums nenosaka reibuma gradācijas. Galvenais ir pierādīt faktu, ka darbinieks ir reibuma stāvoklī. To var izdarīt, nosūtot personu uz medicīnisko pārbaudi (šādu iespēju darba devējam paredz Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”) vai sastādot attiecīgu aktu. Protams, medicīniskās pārbaudes rezultāti ir uzskatāmāks pamatojums. Jāatceras, ka šādā gadījumā viens medicīniskās pārbaudes protokola eksemplārs ārstniecības iestādei pēc pārbaudes jānodod medicīniskās pārbaudes pieprasītājam. Darba devējs savukārt var darbinieku atbrīvot no darba tikai tad, ja mediķis protokolā apliecinājis, ka pārbaudāmajam konstatēts reibuma stāvoklis.

Tiesa gan, darbinieks var nepiekrist pārbaudei medicīnas iestādē, un viņam ir šādas tiesības. Tādā gadījumā darba devējam, pieaicinot vēl divas personas, jāsastāda akts, minot tajā konkrētas pazīmes, kas liecina, ka darbinieks ir reibuma stāvoklī, - piemēram, nestabila gaita, neadekvāta runa un uzvedība, alkohola smaka utt. Aktu paraksta gan darba devējs, gan pieaicinātās personas, un ar to tiek iepazīstināts darbinieks.

Neatkarīgi no konkrētās procedūras gan atlaišanas, gan atstādināšanas no darba pienākumiem gadījumā jāpieprasa, lai darbinieks iesniegtu paskaidrojumu, kādēļ darba vietā ieradies reibumā. Ja darbinieks atsakās rakstīt paskaidrojumu vai arī ir tādā reibumā, ka nav spējīgs to izdarīt, darba devējam jāsastāda vēl viens akts, atkal pieaicinot divas personas, kas apliecina darbinieka atteikšanos rakstīt paskaidrojumu.

Ja darba devējs nolēmis darbinieku atbrīvot no darba, rakstveidā jāsagatavo darba uzteikums, paziņojot tajā par apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā, – tādēļ uzteikumā skaidri jānorāda, kad, kur un kādā stāvoklī darbinieks bijis. Pierādījums tam var būt sastādītais akts, medicīniskās pārbaudes protokols un darbinieka paskaidrojums (ja viņš tādu uzrakstījis). Darbiniekam obligāti jāparakstās, ka viņš ir saņēmis uzteikumu. Ja viņš to atsakās parakstīt, atkal jāsastāda akts par darbinieka atteikumu.

Saskaņā ar Darba likuma 103. pantu šādos gadījumos darbinieku var atbrīvot nekavējoties, un arodbiedrības piekrišana nav vajadzīga. Ja darba devējs sastādījis aktu un darbinieks ir atteicies no medicīniskās ekspertīzes, ir iegūts darbinieka paskaidrojums vai sastādīts akts par tā nerakstīšanu un uzrakstīts uzteikums, darbinieku no darba var atbrīvot tajā pašā dienā, kad konstatēts pārkāpums. Ja darbinieks piekritis doties uz medicīnisko ekspertīzi, pirms lēmuma pieņemšanas jāsagaida tās rezultāti. Ja mediķu atzinumā norādīts, ka darbinieks bijis alkohola reibumā, ekspertīzi apmaksā pats darbinieks, taču, ja izrādās, ka darbinieks nav bijis alkohola reibumā, pakalpojumu apmaksā darba devējs.

Vēl darba devējam jāatceras, ka visas naudas summas, kas darbiniekam pienākas (kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba samaksa), jāizmaksā atlaišanas dienā.

Arī gadījumos, kad darba devējs nolemj kādu iemeslu dēļ neatlaist iereibušo darbinieku, atstādināšanai no darba pienākumiem arī jābūt noformētai rakstveidā, norādot, ka par atstādināšanas laiku darbiniekam netiek izmaksāta darba samaksa. To paredz Darba likuma 58. pants. Savukārt, darbiniekam atkal ierodoties darbā, darba devējs var lemt par viņa sodīšanu, izsakot piezīmi vai rājienu un tādējādi disciplinējot darbinieku neatkārtot šāda rakstura pārkāpumus.

Minētās procedūras var šķist komplicētas un aizņemt gana daudz laika, tomēr, ja darba devējs tās būs ievērojis, darbiniekam nebūs nekāda pamata vērsties uzraugošajās institūcijās vai tiesā, apstrīdot atlaišanu vai atstādināšanu no darba pienākumu veikšanas.

Gan šajā, gan citos neskaidros jautājumos darba devēji var vērsties LDDK reģionālajā konsultāciju centrā, kur bez maksas tiek sniegtas konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. LDDK Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrs atrodas Valmierā, Garā ielā 7, 206. kabinetā. Konsultācijas var saņemt, arī zvanot pa tālruņiem 64233448 vai 28610420 vai sūtot e-pastu uz [email protected].

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības  Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros. 

Komentāri 1

Latvijas Bebrs

darba devējam jāatceras, ka visas naudas summas, kas darbiniekam pienākas (kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba samaksa), jāizmaksā atlaišanas dienā.

Kā ir, ja gadījumā reibuma stāvokļa darbinieks ir bojājis preci, vai aprīkojumu, kas pieder vai nu darba devējam vai klientam, šis iemesls esot atlaišanas iemeslam. Kur tādā gadījumā ņemas kompensācija un kādi akti sekojoši ir jāveic?

pirms 5 gadiem, 2014.06.20 12:13

Blogi