Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Es satiku pašu Kianu

Nesen man bija iespēja satikt slaveno aktieri Kianu Rīvu. Viņš, protams, bija ar apsargiem, un brīžiem viņam varēja piekļūt gana tuvu, taču tajos mirkļos sajutos ļoti dīvaini. Redzot lielo pūli, kurā katrs centās viņam piekļūt, pārņem tāds...

Vai esat kādreiz zaudējuši maģijas sajūtu? Nezinu, uz ko es cerēju. Vai uz oreolu ap viņu?
Filmu festivālā “Camerimage”, kas notika Polijas pilsētā Bidgoščā, bija iespēja saskrieties ar jebkuru slavenu kinematogrāfu vai režisoru kaut vai kafejnīcā, ēdot kotletes. Kotlešu ēšana jebkuru glorificētu tēlu padara mājīgu. Ar aktieriem ir mazliet citādāk. Viņi ir ielenkti apsargu mūrī un izskatās kaut kā mazliet smieklīgi.

Ir slaveni cilvēki, kuriem droši var iet klāt un kuri vienmēr ir atvērti. Tad tu īsti nesaproti, vai viņi tajā mirklī ielaiž tevi savā pasaulē vai tu viņus savējā, bet secini, ka tā pasaule jau ir viena un tā pati, kurā ir cilvēki un ir profesionāļi, kas var dot vērtīgus padomus tev interesējošā nozarē, bet tie “apsargu mūrīšos” nevar ieiet vienkāršā kafejnīcā un sajusties noderīgi vienkāršajai tautai. “Staigājot būrīšos”, jau nevar neko daudz izbaudīt, tikai vienmēr just kādu apdraudējumu, un tevi tā kā mazliet aizvaino tas, ka esi uzskatāms par potenciālu draudu.  

Protams, draugiem es palielījos, ka esmu satikusi slavenības. “Pupu mizas” tāda lielīšanās. Tapiņas savam egoismam. Un patiesībā jau neko nedod. Dod vienīgi tas, ko tu no tiem cilvēkiem dzirdi, vai vari kaut ko paņemt savai dzīvei vai darbam. Tādi padomi ir zelta vērti, bet vienkāršas bildītes ar slavenībām - tās tapiņas lai jau stāv mājās, tikai lai nekļūst par tavu vērtības skalu.

Blogi