Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Būt latvietim!

Kaut ko nozīmīgu var izdarīt katrs. Tāpēc nav jābūt ne valstsvīram, ne prezidentam. Nesen lasīju, ka Vecpiebalgā dzīvojošais Mārcis Ločmelis noorganizēja simbolisku stafetes skrējienu Kārļa Skalbes 133. dzimšanas dienas atcerei. Viņš...

Kad dzirdu latviešu stāstus par atgriešanos Dzimtenē no svešuma, saklausu visos vienu motīvu – viņi gluži kā Sprīdītis pasakā ir sapratuši, ka tikai te ir laimīgā zeme arī tad, ja jācieš trūkums. Kāda no atbraucējām sapņojusi, ka viņa atkal ir atgriezusies ārzemēs un mājas saimnieki nāk ciemos ar konfektēm. Viņa bijusi dusmīga, jo pati var tās nopirkt, nevis saņemt kā dāvanu! Žēl, ka mūsu lielie politiķi nav izjutuši ne nabadzību, tāpēc apšauba tās esamību, ne ilgas pēc mājām un tuviniekiem un, acīmredzot, arī ne lepnumu par to, ka ir latvieši. Viņu kosmopolītismu spilgti apliecina Saeimas lēmums neļaut pat brīvprātīgi ierakstīt pasē tautību – latvietis. Tas ir solis pretim nacionālās identitātes – latviskuma - noliegšanai. Kas mēs būsim vēl pēc 20 gadiem?

Katrs var stiprināt Latviju ar nacionālo pašapziņu, kas tai šobrīd pietrūkst. Tā ir mūsu vērtība. Es apcirstu savas saknes, ja nelepotos ar saviem senčiem un latvietību. Jābūt atvērtam pasaulei, bet jāsaglabā līdzsvars starp savu “es” un pasaules “es”.

Blogi