Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bagāti dzīvojam

Kopš valsts neatkarības atjaunošanas Latvijā notikuši astoņi referendumi. Divi no tiem pēdējā pusgada laikā: par 10.Saeimas atlaišanu un grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Abu tautas nobalsošanu sarīkošana no valsts budžeta...

Divi no tiem pēdējā pusgada laikā: par 10.Saeimas atlaišanu un grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Abu tautas nobalsošanu sarīkošana no valsts budžeta prasījusi vairākus miljonus latu. Šo naudu esam iemainījuši pret prieku, pirmo reizi valsts vēsturē atlaižot deputātus, iespēju tikt pie jaunas Saeimas, kas jau savas darbības sākumā sagādājusi ne mazums vilšanos, kā arī viedokļa paušanu par to, cik valsts valodām jābūt Latvijā.

Ažiotāža ap pēdējo referendumu vēl nav norimusi, kad izskan ziņas par jaunu tautas nobalsošanu – politisko partiju apvienības “Saskaņas centrs” ierosināto protesta referendumu par Saeimas atlaišanu. Pētījumu dati liecina, ka tajā būtu gatavi piedalīties 43 procenti Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu. It kā referenduma rīkošana būtu kļuvusi par vienīgo risinājumu jautājumos, kas neapmierina kādu sabiedrības daļu.

Uz šo notikumu fona arvien skeptiskāk skatos uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu. No vienas puses, šāda iespēja ir vajadzīga, bet no otras – tā sāk asociēties ar izšķērdību. Ņemot vērā, ka nepieciešamība pēc pēdējiem diviem referendumiem radusies daļēji mūsu pašu bezatbildīgo lēmumu dēļ. Varbūt izdevīgāk ir pieņemt pārdomātus lēmumus tad, kad to prasa, nevis lūkoties pēc iespējām tos mainīt, kas pašreizējos apstākļos izmaksā pārāk dārgi.

Blogi