Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atvērt acis

Cik reižu nav diskutēts, ka it kā Alūksnei ir viss vajadzīgais, lai tā attīstītos, bet uzplaukumu kā nemana, tā nemana. Kur ir problēma? Gaidot biznesa konsultanta Aigara Plotkāna uzstāšanos Alūksnes novada Tūrisma forumā, likās, ka viņš...

Kur ir problēma? Gaidot biznesa konsultanta Aigara Plotkāna uzstāšanos Alūksnes novada Tūrisma forumā, likās, ka viņš runās līdzīgi pārējiem. Stāstīs par mūsu vērtībām, līdz galam neizmantotajām iespējām.
Tā vietā viņš savu uzstāšanos sāka ar apgalvojumu, ka Alūksnē nekā nav un nebūs. Tobrīd šķita, ka tas ir joks. Tikai ievads, kas novedīs pie galvenā, taču “joks” ievilkās. Sākumā ieplestās acis par lektora skarbumu un tiešumu nomainīja atskārsme, cik gan daudz patiesības ir viņa teiktajā. Sapratu, ka ikdienā jūtamus trūkumus gadu gaitā esam pieņēmuši kā pašsaprotamus, aizmirstot, ka tādi tie nebūt neliksies iebraucējiem. Iespēju apskatīt savas pilis un parkus piedāvājot gandrīz visas pašvaldības, turklāt daudz pievilcīgākā veidolā. Gliks un ozoli? Vai tiešām mēs ceram, ka to dēļ tūristi bariem brauks uz Alūksni no visas Eiropas? Arī nakšņot Alūksnē viņš nebūtu pierunājams. Ja nu vienīgi, salūstot mašīnai, jo te nav pat kārtīgas viesnīcas.

Lai gan dažbrīd viņa runāšanas laikā pārņēma dusmas, cik gan nicīgi viņš izsakās par lietām, kuras visu laiku esam pozicionējuši kā savas lielākās vērtības, beigās man viņam gribējās pateikt paldies. Iespēja paskatīties no malas ir svētīga, neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz vienas pilsētas nākotni, vienas jomas perspektīvu vai konkrētu indivīdu. Tas ir labākais vērtējums tam, ko darām, kurp ejam un pie kā tas mūs novedīs. Tagad mēs zinām, kādā pilsētā dzīvosim, ja neko nemainīsim. Nu atliek izdarīt izvēli – vai turpināt tāpat kā līdz šim, pēc desmit gadiem attopoties turpat, kur esam, vai vēl sliktākā situācijā, vai tomēr kaut ko mainīt, lai frāze “nav un nebūs” pārvērstos par “ir un būs”.

Blogi