Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aicinājums no sirds

Mēs visi esam daļa no dzīves mozaīkas. Var to saukt arī par puzli, ja kādam tā labāk tīk. Puzli, kas sastāv no vairākiem gabaliņiem, kuri ir saistīti, lai gan fiziski nekad nesaskaras. Var arī teikt – ķieģeļu siena, kuru stipru dara katrs...

Domas par sabiedrību kā ķieģeļu sienu manī  mutuļo jau vairāk nekā nedēļu. Un, jo vairāk domāju par šo salīdzinājumu, jo vairāk ikdienā saskatu situācijas, kurās redzams, vai sabiedrība ir saliedēta kā siena vai brūk. Lai gan sākumā likās, ka siena ir ar caurumiem un brūkoša, pavērojot ikdienišķas situācijas cītīgāk, nākas secināt, ka labu un atsaucīgu cilvēku starp mums ir daudz. Piemēram, sirmgalve, kura veikalā aizmirsa savu pirkumu, nepalika bešā, jo kāds cits kungs atsauca kundzi atpakaļ. Kādai sarkstošai jaunietei pirkumam pietrūka dažu santīmu, rindā stāvošs kungs iedeva viņai 10 santīmus, lai gan skaidri zināja, ka nekad tos nesaņems atpakaļ. Tieši šādi cilvēki stiprina mūsu sabiedrību. Paldies viņiem - labajiem un nevienaldzīgajiem! Tagad varbūt kādam rodas sajūta, ka arī viņš grib būt labs – ķieģelis, kas spēcina, nevis grauj. Iespējas tādiem tapt ir visapkārt. Ja varbūt sākumā nepietiek drosmes atklātiem darbiem, var rīkoties anonīmi. Piemēram, jau sestdien visi aicināti palīdzēt Ansim Veclaicenē, kurš nelaimē zaudējis kājas, taču nav atmetis cerības staigāt. Vai Ansim tik nozīmīgā brīdī spēsim būt kā stipra siena? 

Blogi