Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valstij nevajadzīgos autoceļus – uz pašvaldību pleciem

Autoceļi un to stāvoklis Latvijā vienmēr bijis viens no sarunu tematiem starp šoferiem, iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām. Ikviens no mums vēlas, lai, maksājot ceļu nodokli un pa tiem pārvietojoties gan ikdienas, gan darba vajadzībās, nebūtu jālauž savs autotransports, braucot pa bedrēm, nelīdzenumiem, iesēdumiem vai citām grambām, kuru uz Latvijas ceļiem nav mazums.

Tapis redzējums par ceļiem
Pērn Latvijā veica valsts autoceļu tīkla izvērtējumu, lai noteiktu esošā autoceļu tīkla efektivitāti un iegūtu datus par valsts, pašvaldību un privāto ceļu reālo situāciju. Viens no secinājumiem – 30 procentiem valsts autoceļu neesot valstiski stratēģiskas nozīmes. Lai apzinātu sabiedrības interesēm būtiskākos maršrutus, ir veikts arī pašvaldību un komersantu ceļu izvērtējums, iegūtos rezultātus integrējot kopējā valstī esošo ceļu tīkla lietošanas izvērtējumā. Apkopoti arī dati par elektrības patēriņu, skolu un slimnīcu izvietojumu, pasažieru pārvadājumiem un citiem būtiskiem faktoriem, kas tagad būs pamats turpmākai finansējuma stratēģiskai plānošanai un piešķiršanai konkrētiem autoceļiem.
Lai gan ceļu izvērtējumu veic katru gadu, šoreiz skatīja arī pašvaldību un komersantu ceļus. Analizēti un apkopoti arī sociālekonomiskie rādītāji, piemēram, iedzīvotāju blīvums, elektroenerģijas patēriņš, kas raksturo, pie kādiem ceļiem cilvēki dzīvo un pārvietojas, uzņēmēji attīsta uzņēmējdarbību. Tā rezultātā ir tapis arī interaktīvs ģeotelpiskās plānošanas rīks – datubāze, kur visa šī informācija uzskatāmi apkopota. Tā gan pieejama tikai ministrijām un pašvaldībām, kas to atzīst par lietderīgu un ikdienas darbā noderīgu. Tiesa, secināts, ka pētījums vēl jāpapildina arī ar informāciju par nodokļu nomaksu, ņemot vērā faktiskās adreses, kas sniegtu vēl skaidrāku un reālāku uzņēmējdarbības atspoguļojumu. Bet kādi secinājumi par to visu izdarāmi par ceļu stāvokli Alūksnes un Apes novados?

Nav valstiski stratēģiskas nozīmes
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Aivis Vincevs norāda - ņemot vērā Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam pasākumu “Vietējo autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas koncepcijas izstrādāšana”, lai noteiktu optimālo valsts vietējo autoceļu pārvaldīšanas modeli, veikta valsts vietējo autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas izpēte.
“Tika izvērtēts valsts pārziņā atstājamo un pašvaldībām nododamo valsts vietējo autoceļu tīkls, salīdzinot dažādus variantus un to ilgtermiņa uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Izpētes mērķis bija izstrādāt sociāli ekonomisku pamatojumu valsts vietējo autoceļu pārvaldīšanas iespējamajai reorganizācijai un, pamatojoties uz tās rezultātiem, sagatavot priekšlikumus valsts vietējo autoceļu nodošanai pašvaldībām,” stāsta A.Vincevs.
Tika izstrādāti kritēriji, lai identificētu optimālāko stratēģiju, nosakot to, vai konkrētais valsts vietējais autoceļš ir saglabājams valsts īpašumā un uzturēšanā vai arī tā īpašumtiesības un/vai uzturēšana ir nākotnē potenciāli nododama pašvaldībai. Tika ņemta vērā atbilstība likumam „Par autoceļiem” - vai ceļš  novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas novada pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus. Otrais kritērijs bija, vai ceļš atrodas vairāku novadu teritorijās, kāda ir gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte - tai jāpārsniedz 100 transportlīdzekļi diennaktī, pa šo ceļu kursē sabiedriskais transports un vai to izmanto skolēnu pārvadājumiem, vai ceļš nodrošina piekļuvi nozīmīgiem tūrisma objektiem, izglītības iestādēm; piekļuvi citiem valstij stratēģiski svarīgiem objektiem. “Secinājums - 3984 kilometri jeb 30,7 procenti no kopējā valsts vietējo autoceļu kopgaruma ir tādi,  kuriem nav valstiski stratēģiskas nozīmes,” saka A.Vincevs.

Alūksnes novadam – 11 ceļi
Valsts saskata, ka Alūksnes novads varētu nākotnē uzņemties rūpes par 11 valsts autoceļiem. Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis atzīst, ka pašvaldība, iespējams, varētu uzņemties rūpes par dažiem no šiem 11 ceļiem, tomēr šobrīd neatbildēts jautājums ir par finansējumu to uzturēšanai un ceļu šābrīža tehnisko stāvokli.
“Nesen Valmierā bija tikšanās ar “Latvijas valsts ceļiem”, kur tika uzsvērts, ka šobrīd pašvaldības var izvērtēt pieejamo informāciju un spriest par šo ceļu vai to posmu pārņemšanu vai nepārņemšanu. Tā nav kā obligāta norma, ka pašvaldībām šie ceļi no valsts obligāti jāpārņem. Alūksnes novadā mums jau ir bijušas diskusijas par to – gan ar domes vadību, gan ar attiecīgo pagastu pārvalžu vadītājiem, jo tas skar pagastu teritorijas. Pārņemt vai ne – par to lēmums būs jāpieņem novada domei. Nekādā gadījumā pašvaldība ceļus nepārņems, ja līdzi nesekos finansējums. Šobrīd ir izskanējis, ka pārņemšanas gadījumā valsts piecus gadus piešķirs noteiktu summu kilometra uzturēšanai gadā. Bet, piemēram, valsts autoceļu Tūja-Kantorkrogs pašvaldība saskata kā ceļu, ko valstij vajadzētu rekonstruēt: šobrīd tas ir sliktā stāvoklī, bet tur atrodas gan liels kokapstrādes uzņēmums, gan liela zemnieku saimniecība,” saka I.Berkulis.

Palīdzības saucieni no
iedzīvotājiem
Viņš norāda – pārsvarā tie ir ceļi, kas savieno reģionālas nozīmes ceļus. Šiem 11 valsts ceļiem šobrīd ir viszemākā uzturēšanas klase, īpaši ziemā, bet tajā pašā laikā ir atsevišķi ceļu posmi, pie kuriem atrodas ražošanas uzņēmums vai zemnieku saimniecības ferma, kursē skolēnu autobuss.
“Bieži par šo ceļu posmiem ziemās no iedzīvotājiem, zemniekiem saņemam palīdzības saucienu, ka nevar izvest produkciju, nevar izbraukt skolēnu autobuss, jo pietiekami intensīvi netiek samazināta slīdamība vai laikus netiek notīrīts sniegs. Protams, spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz kārtību valsts finansējuma piešķiršanā atbilstoši ceļu uzturēšanas klasēm. Atsevišķiem ceļu posmiem esam prasījuši uzņēmēju un iedzīvotāju vārdā paaugstināt uzturēšanas klasi – ziemas periodam tas pat izdevās, bet daudziem ceļiem, ņemot vērā zemo satiksmes intensitāti un citus aspektus, uzturēšanas klase paaugstināta netiek. Veidojas pat absurdas situācijas – uz viena un tā paša ceļa, beidzoties melnajam segumam un turpinoties grants segumam, rītā notīra un nokaisa melno segumu, bet grants seguma daļu notīra tikai pēc divām trim dienām. Bet pēc 300 metriem atrodas kokzāģētava. Ceļam ir liels slīpums, tāpēc kravas nevar nogādāt, jo ziemā, neuzturot pienācīgi ceļu, tās apgāžas. Esam meklējuši visādus risinājumus, vēršamies arī pie “Latvijas autoceļu uzturētāja” Alūksnes nodaļas, kas vienmēr ir pretimnākoša un izpalīdz, nokaisot vai notīrot, par ko liels paldies,” situāciju raksturo I.Berkulis.

Piešķir maz, uzkrāj no tā paša
I.Berkulis atzīst – gadījumā, ja pašvaldība pārņemtu šos ceļus, būtu jāveic arī to novērtējums, arī analizējot satiksmes intensitāti, lai noteiktu uzturēšanas klasi. “Bet tad pašvaldība ņems vērā to, ka pa ceļu pārvadā skolēnus, tāpat arī iedzīvotāju ieteikumus un lūgumus, un gādās, lai šādi ceļi ikdienā tiktu uzturēti labāk. Jāuzsver, ka pašvaldība vienmēr ir organizējusi, lai ceļi, kur ir ražošana, skolēnu pārvadājumi, tiktu iztīrīti prioritāri. Bet – ja pašvaldība kādu ceļu pārņemtu, būtiski, kāds ir ceļu šābrīža tehniskais stāvoklis un finansējums. Šobrīd pašvaldībai valsts finanšu mērķdotācija ceļu uzturēšanai pēdējos gadus tiek iedalīta nemainīga, līdz ar to tā ir nepietiekama, lai ceļus pienācīgi uzturētu – gar ceļu malām jābūt grāvjiem, jābūt caurtekām, jānoņem apaugums, bet 80 procentos gadījumu pašvaldībā ceļi nav tādi. Ir gan izskanējis, ka mērķdotācija pašvaldībām tiks palielināta. Protams, piesaistām Eiropas fondu finansējumu, lai remontētu pagastu ceļus. Tāpat arī katru gadu tiek veidots 10 procentu uzkrājums Alūksnes novada pašvaldības autoceļu fondā – par šo finansējumu varam paveikt lielākus darbus, piemēram, Malienā asfaltējām pagasta centru, Zeltiņos remontējām slūžas, šobrīd projektējam tiltu pārbūvi Jaunannā un Mālupē. Arī pagastu pārvaldes spēj uzkrāt ceļu uzturēšanai paredzēto finansējumu, lai paveiktu nozīmīgākus darbus,” saka I.Berkulis.

Apes novadam – trīs ceļi
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts uzskata, ka pašvaldībai nevajadzētu uzņemties rūpes par valsts autoceļiem. Apes novadam valsts varētu piedāvāt rūpes par trim autoceļiem.
“Pašvaldības jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem rūpējas par pašvaldības autoceļiem – gan asfaltētiem, gan grants un grunts seguma ceļiem. To uzturēšanai rīkojam iepirkumus, kur lielākoties uzvar valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu uzturētājs”. Tas ir valsts uzņēmums, kam ir specializēta tehnika, zināšanas un viss pārējais ceļu uzturēšanai, pašvaldības rīcībā nekā tāda nav. Tad pašvaldībai atkal būtu jādomā par jaunas štata vietas radīšanu speciālistam par autoceļiem, kas nebūtu lietderīgi. Ja pašvaldība pārņemtu atsevišķus valsts ceļus, kas mainītos to uzturēšanā? Tāpat mums būs jārīko iepirkumi šo darbu veikšanai, kur, vadoties no esošās pieredzes, atkal uzvarētu valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu uzturētājs”.
Ja valstij ir sava akciju sabiedrība ceļu uzturēšanai, tad kādēļ tā arī nevarētu gādāt par ceļu uzturēšanu? Tas nav īsti izprotams, tādēļ es uz šādu ieceri, ka daļa valsts ceļu nonāk pašvaldību pārziņā, raugos skeptiski,” pauž J.Liberts.

Pārņemšana – tikai papildu funkcijas
J.Liberts norāda - ja tas būtu zemas noslodzes ceļš uz kādu Apes novada uzņēmumu, kam ir liela pievienotā vērtība, tad pašvaldība varētu šādu ceļu pārņemt, zinot, ka uzturēs to labāk nekā valsts. “Bet, piemēram, valsts autoceļam Ape-Ādams, kas ir viens no potenciāli pārņemamajiem ceļiem, turklāt garš – 10,5 kilometri, nesaredzu finansējumu uzturēšanai no pašvaldības budžeta,” saka J.Liberts.
Viņš secina – valsts ceļu pārņemšana pašvaldībām būs tikai papildu funkcijas. Apes novadam līdz šim sarunas par iespēju pārņemt atsevišķus ceļus ar Satiksmes ministriju nav notikušas. “Pēc man pieejamās informācijas šobrīd tuvākajos gados Apes novadā valsts autoceļos nav plānoti būtiski remontdarbi. Atsevišķos posmos tas būs uz Vidzemes šosejas, bet otrās šķiras ceļus tuvākajā laikā nav plānots remontēts. Vienīgi ceļu Vireši-Lejasciems un ceļa posmu no Verasskolas Gaujienā līdz SIA “Very Berry” ražotnei – par tiem gan ir izskanējis solījums, kas būtu liels ieguvums gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem,” saka J.Liberts.

Radīts ģeotelpiskās
plānošanas rīks
Lai nodrošinātu iespējas novadu pašvaldībām iesaistīties valsts vietējo autoceļu tīkla izvērtējumā un sagatavotu priekšlikumus iespējamai atsevišķu šo ceļu posmu pārvaldības formu maiņai, Latvijas Pašvaldību savienība šopavasar ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts ceļi” vienojās par kārtību, kādā tiks nodrošināta jaunradītā Latvijas autoceļu tīkla ģeotelpiskās plānošanas rīka izmantošana. Šo rīku izmanto arī Alūksnes un Apes novadu pašvaldībās.
“Arī mūsu pašvaldībai tika piešķirta piekļuve datiem šajā rīkā. Pašvaldības ikdienas darbā šī datubāze ļoti noder. Šiem datiem ir informatīvs raksturs, lai saprastu, kā Latvijā tuvākajā nākotnē plānos valsts autoceļu tīkla sakārtošanu, ņemot vērā daudzus faktorus, kas to ietekmē,” saka I.Berkulis.

Apkopots arī, kāds katrā novadā ir elektroenerģijas patēriņš uzņēmumos, mājsaimniecībās un kopējais. Redzams, ka, piemēram, Vidzemes reģionā ražošanā Valmierā tas ir krietni lielāks nekā Gulbenē, bet Gulbenē – lielāks nekā Alūksnē. “Arī šāds aspekts nākotnē tiks ņemts vērā, plānojot valsts autoceļu remontdarbus. Ir prognozes par iedzīvotāju blīvumu novados 2030.gadā. Apkopota esošā sporta infrastruktūra reģionos – peldbaseinu, galveno sporta objektu, vieglatlētikas infrastruktūras apkopojums. Arī vidusskolu tīkla modeli nākotnei, kā to saskata Izglītības un zinātnes ministrija – jāatzīst, ka šie dati atšķiras no tā, kā to nākotnē saredz Alūksnes novada pašvaldība. Par sabiedriskā transporta maršrutu kustību un citi aspekti,” stāsta I.Berkulis.
Ģeotelpiskās plānošanas rīkā arī iezīmēti ceļi, kurus nākotnē plānots rekonstruēt, ieklājot melno segumu. I.Berkulis norāda – tāds ceļš ir arī Alūksnes novada teritorijā, tikai nenosauc, kurš.

Prioritāte – lielāka satiksmes intensitāte
A.Vincevs norāda - informatīvais ziņojums gan nav vēl izskatīts Ministru kabinetā, tādēļ nekāda turpmāka darbība šobrīd par ceļu nodošanu nav notikusi. Toties ir notikušas sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību, kuras rīcībā ir nodots interaktīvais rīks.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova atzīst - ir identificēti 4000 kilometri ceļu, kas atrodas valsts autoceļu tīklā, taču nav stratēģiski nozīmīgi valstij. Šajos autoceļos netiks veiktas investīcijas, tie tiks uzturēti atbilstoši minimālajām ikdienas uzturēšanas prasībām.
““Latvijas Valsts ceļi”, veicot valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmu izstrādāšanu, balstās uz autoceļu tehniskās apsekošanas rezultātiem un satiksmes intensitātes uzskaites datiem, kā arī tiek izvērtēti sociālekonomiskie faktori: iedzīvotāju izvietojums, elektroenerģijas patēriņš, skolu reforma un citi. Katru gadu tiek izvērtēti visi valsts autoceļi, un valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmās tiek iekļauti autoceļi ar sliktāku seguma stāvokli un lielāku satiksmes intensitāti, tādā veidā nodrošinot iespējami lielākam satiksmes dalībnieku skaitam labākus braukšanas apstākļus,” komentē A.Kononova.

* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"AZ Projekta raksti"