Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sabiedrībai jādomā, kam sēsties kamanās: oficiālajā vai neoficiālajā taksometrā 1

Daudzi iedzīvotāji pamanījuši, ka Alūksnes pilsētas centrā Lielā Ezera ielas taksometru pieturvietā jau vairākus mēnešus taksometru rinda ir krietni sarukusi. Lai gan Alūksnes novada teritorijā taksometru pakalpojumi ir ļoti pieprasīti, attīstīti un jau šobrīd veic valstī iecerētā principa “transports pēc pieprasījuma” funkcijas, jaunā kārtība taksometru pakalpojumu sniegšanai un licenču saņemšanai, kas valstī nesen stājās spēkā, ir ieviesusi būtiskas korekcijas. Oficiālo taksometru rinda Alūksnē ir krietni sarukusi, bet daudzi pārvadājumus diemžēl veic nelegāli. “Alūksnes Ziņu” lasītāji rosina uzrakstīt, kādēļ tā?

No iedzīvotājiem tālāk
Līdz 2009.gadam licences pārvadājumu veikšanai ar taksometriem izsniedza Alūksnes rajona padome. Toreiz uz rajonu bija noteikts kvotas apmērs, cik taksometru var būt. No rajona padomes šī funkcija 2009.gadā bija jāpārņem novadu pašvaldībām, un taksometru skaits vairs nebija noteikts. Kopš šā gada maija licences izsniedz plānošanas reģioni. Alūksnes un Apes novados tiem, kuri vēlas šo pakalpojumu sniegt, tagad noformēt dokumentus jāvēršas Vidzemes plānošanas reģionā, kuram biroji ir Valmierā un Cēsīs. Alūksnes novada teritorijā šobrīd izsniegtas 6 licences komercpārvadājumu veikšanai ar taksometru, bet Apes novada teritorijā – neviena.
Šis ir vēl viens gadījums, kad valstī dažādas funkcijas no iedzīvotājiem un pašvaldībām tiek attālinātas, deleģējot veikt citur – šajā gadījumā Vidzemes plānošanas reģionā. Reģionam sava attāluma dēļ ir zināmas problēmas izkontrolēt, kā patiesībā tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar taksometriem novados uz vietas. To, ka laikā, kad licences izsniedza vietējā pašvaldība, šajā jomā bija lielāka kārtība un kontrole, apstiprina vairākas “Alūksnes Ziņu” uzrunātās personas.

Pārreģistrējās tikai
apzinīgākie
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins norāda, ka tā nebija pašvaldības griba atteikties no licenču izsniegšanas taksometru vadītājiem, to paredz valstī veiktie grozījumi Autopārvadājumu likumā. “Taksometru vadītājiem bija jāveic pārreģistrācija, kas prasīja salīdzinoši lielus finanšu ieguldījumus. Apzinīgākie pārreģistrējās, bet pārējie to neizdarīja, tomēr vairāki no viņiem tāpat turpina sniegt pārvadājumu pakalpojumu, bet nelegāli, jo neveica ieguldījumus, lai noformētu pārvadājumu veikšanu pēc jaunās kārtības,” saka A.Fomins.
Viņš rosina sabiedrību atbalstīt tos taksometru pakalpojumu sniedzējus, kuri Alūksnes novadā šo pakalpojumu sniedz legāli. “Daudziem Alūksnes novada iedzīvotājiem “uz rokas” ir taksometra vadītāja tālruņa numurs – viņš atbrauc klāt cilvēkam ērtā vietā un aizved, kur vajag. Cilvēku neinteresē, vai viņš piezvana tam, kurš ir veicis pārreģistrāciju, vai tādam, kurš to nav izdarījis, jo cilvēks nokļūst, kur viņam vajag. Šādā situācijā ir lieki kaut ko pārmest Alūksnes novada pašvaldībai, Valsts ieņēmumu dienestam, kam Alūksnē ir vairs tikai divas darbinieces, vai pašvaldības policijai, jo tā nevar visur un nemitīgi būt klāt. Šādu procesu nav iespējams izkontrolēt, bet to var ietekmēt pati sabiedrība,” ir pārliecināts A.Fomins.

Sabiedrībai jāatbalsta legālie
A.Fomins uzsver, ka sabiedrībai jāciena tie taksometru vadītāji, kuri ir pārreģistrējušies un pārvadājumus veic legāli, un jāizmanto viņu pakalpojumi. “Vēršos pie sabiedrības un aicinu atbalstīt sava novada taksometru vadītājus, kuri pārvadājumus veic legāli. Šāda situācija ir cūcība – piekrītu, bet uzskatu, ka to var risināt tikai ar sabiedrības līdzdalību. Cilvēkiem pašiem ir jāizmanto legālie pārvadātāji,” uzsver A.Fomins.
Viņš piekrīt, ka pašvaldībai jāseko līdzi tam, kas notiek savas pilsētas un novada teritorijā, bet pašvaldības spēkos neesot vairs ietekmēt taksometru licenču izsniegšanas kārtību. “Iespējams, šo jomu nevajadzēja valstī nodot plānošanas reģionu ziņā,” saka A.Fomins.

Agrāk – vienkāršāk un
kārtīgāk
Alūksnes novada pašvaldības licencēšanas komisijas priekšsēdētāja Māra Kovaļenko norāda – kad licences izsniedza pašvaldība, process notika ātrāk, vienkāršāk, bija lielāka kārtība un kontrole. Toreiz Alūksnes novadā pastāvīgi tika izsniegtas 10 licences taksometru pārvadājumiem, lielākais skaits savulaik bijis pat 12. Tas nozīmē, ka tagad izsniegto licenču skaits Alūksnes novada teritorijā taksometru pakalpojumu veikšanai samazinājies gandrīz uz pusi.
“Šobrīd pašvaldībai par šīm licencēm vairs nav nekādas uzskaites, un nu taksometru vadītāji ir kā jebkurš uzņēmējs, kurš veic savu uzņēmējdarbību, nesaskaņojot vai neizņemot atļauju savai darbībai pašvaldībā. Tagad reģions licenci izsniedz uz vairākiem gadiem, bet katru mēnesi vēl pārvadātājam ir jāizņem speciāla kartīte katram taksometram, samaksājot valsts noteikto maksu 130 eiro un vēl par katru kartīti 3 eiro. Tas ir apgrūtinoši, pārvadātājam jāseko līdzi, jo dokumentu neizsniedz, tas ir reģistrēts tikai Vidzemes plānošanas reģiona reģistrā, kas nav pieejams publiski. Pašvaldība licenci izsniedza uz vienu gadu un uz tādu pašu termiņu arī licences kartīti katram taksometram. Licences izsniedzām, vadoties pēc pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tiem, kuriem tuvojās beigu termiņš, bet viņi bija aizmirsuši iesniegt dokumentus – atgādinājām. Pašvaldības policija regulāri pārbaudīja, vai ir izņemtas licences kartītes. Neviens no taksometru pārvadātājiem neveica šo pakalpojumu bez licences,” iepriekšējo kārtību raksturo M.Kovaļenko.
Viņa licencēšanas komisijā strādā jau desmit gadus un atzīst, ka agrāk nebija tādu problēmu ar taksometru pakalpojumiem, kādas vērojamas tagad. “Vienkāršāk bija arī tad, kad valstī bija noteikta patentmaksa – to varēja maksāt arī taksometru pārvadātāji. Likvidējot patentmaksu, daudzās nozarēs valstī tagad ir haotiskāka sistēma,” uzskata M.Kovaļenko.

Alūksnes novads – līderos
Saskaņā ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā kopš šā gada 1.maija licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru izsniedz plānošanas reģioni. Alūksnes un Apes novadiem tas ir Vidzemes plānošanas reģions, kuram biroji ir Valmierā un Cēsīs. Pirmā mēneša laikā reģions izsniedza 16 licences, līdz novembrim izsniegtas vēl 3 – kopā 19. No Vidzemes reģiona (izņemot Rīgas reģionu) 19 taksometru pakalpojumu sniedzējiem 6 jeb trešdaļa reģistrēti tieši Alūksnes novadā. Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa atzīst, ka Alūksnes novads ir starp līderiem taksometru pakalpojumu sniegšanā.
“Reģionā licenci komercpārvadājumiem ar taksometru izņēmuši šādi Alūksnes novada komersanti: individuālais komersants “Retro PM”, SIA”Andio”, SIA “Zeven”, individuālais komersants “Piculs”, individuālais komersants “Frunza” un individuālais komersants “BSV 88”. Reģiona mājaslapā internetā “www.vidzeme.lv” var gūt informāciju par pārvadātājiem, kuriem piešķirtas taksometru pārvadājumu licences, un informāciju par saskaņotajiem pakalpojuma sniegšanas tarifiem,” saka I.Ozoliņa.

Ir lielākas izmaksas
“Ja jūnijā un jūlijā daudzi taksometru vadītāji vēl teica, ka viņiem nav informācijas par izmaiņām administratīvajos aktos, tad tagad visi ir informēti. Jā, taksometru pakalpojumu sniedzēji ir sadalījušies divās daļās. Ir tie, kuri godprātīgi maksā par licenci un katru mēnesi izņem kartītes – Alūksnes novadā tādi ir 6, bet no viņiem saņemam signālus, ka ir arī dažādi citi pakalpojumu sniedzēji. Līdzīga situācija ir citos novados. Tomēr kopumā joprojām saņemam pieteikumus izņemt arvien jaunas licences. Pagājušajā nedēļā atkal izskatījām divus pieteikumus - no Cēsīm un Smiltenes,” situāciju raksturo I.Ozoliņa.
Viņa uzsver, ka tagad taksometru pakalpojumu sniedzējiem jābūt reģistrētiem kā komercdarbības veicējiem Uzņēmumu reģistrā un šos pakalpojumus nedrīkst sniegt vairs kā privātpersona, kā tas bija iepriekš. “Līdz ar to kopumā taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir palielinājušās darbības nodrošināšanas izmaksas. Turklāt mēnesī reizi par katru automašīnu jāsamaksā 130 eiro sociālais nodoklis, bet gada sākumā bija jāpāriet uz jaunajiem kases aparātiem, kas maksāja 400-500 eiro. Licenci izsniedz uz četriem gadiem, tās maksa ir 50 eiro. Katru mēnesi reģionā jāiesniedz iesniegums licences kartītes piešķiršanai, kuras cena ir 3 eiro. Uz tā pamata tiek pārbaudīts gan sodu reģistrs, gan arī veikti visi maksājumi,” skaidro I.Ozoliņa.

“Balto numuru” nevar atpazīt
Taksometru pakalpojumu tirgu izkropļoja arī tas, ka šo pakalpojumu drīkst sniegt arī ar transportu, kam ir tā dēvētie “baltie numuri”, kas nozīmē, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo transportlīdzekli drīkst veikt ikviens komersants, kas ir saņēmis licenci Autotransporta direkcijā. “Tas nozīmē, ka transportam nemaz nevajag dzelteno numura zīmi un citas taksometra atpazīstamības zīmes. Šie pārvadātāji Autotransporta direkcijā var izņemt licenci, reģistrēties kā pakalpojuma sniedzēji un pārvadāt pasažierus. Diemžēl par šīs grupas pārvadātājiem Vidzemes plānošanas reģionam vispār nav nekādas informācijas. Šos pārvadātājus ikdienā arī nevar atpazīt – vai tie ir ierindas autovadītāji vai pārvadā pasažierus,” saka I.Ozoliņa.

Tikai ar īpašu aplikāciju
Valsts SIA “Autotransporta direkcija” sabiedrisko attiecību speciāliste Lilita Pelčere apstiprina, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 147 “Kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo transportu” paredz: kopš jūnija līdztekus taksometru pakalpojumiem pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo transportlīdzekli drīkst veikt ikviens komersants, kas ir saņēmis licenci un licences kartīti Autotransporta direkcijā. Tiesa, iedzīvotājiem šo pakalpojumu drīkst piedāvāt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē speciāli izveidotā tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā, piemēram, “Taxify” un “Yandex”. Pasažieri par braucienu norēķinās tikai bezskaidrā naudā.
L.Pelčere atzīst, ka atsevišķa statistika par novadiem direkcijā netiek apkopota, tādēļ nevar pateikt, vai šādi pārvadātāji ir Alūksnes novada teritorijā. “Alūksnes Ziņu” aptaujātie taksometru vadītāji uzsver – nav, jo mūsu novadā šo tiešsaistes sistēmu tehniski nemaz nevar nodrošināt. “Latvijā uz 5.novembri reģistrēti 252 transportlīdzekļi, kas saņēmuši licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili,” informē L.Pelčere.

Kontrole klibo
Šobrīd gan problemātiski norit taksometru pakalpojumu sniedzēju kontrole. Vidzemes plānošanas reģiona darbinieku ikdienā uz vietas novadā nav, lai redzētu un zinātu patieso situāciju, tādēļ cenšas sazināties ar vietējās pašvaldības policiju. Arī I.Ozoliņai par šo tēmu bijusi saruna ar Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieku Ardi Tomsonu. “A.Tomsons apstiprināja, ka taksometru vadītāju kontrole ir viņu pārziņā, kas arī tiekot veikta. Ir jānāk pretim tiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem, kuri godprātīgi iesaistās jaunajā sistēmā un visu nomaksā. Šobrīd valstī Autopārvadājumu likums joprojām ir atvērts, notiek diskusijas un strīdi par kontroles kārtību. Lielākie strīdi, protams, ir par taksometru darbību Rīgā un lidostas teritorijā, kas nav aktuāli reģionos, savukārt viņiem nav aktuālas reģionu problēmas,” secina I.Ozoliņa.
Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks A.Tomsons norāda – kad licences izsniedza pašvaldība, kontrole bija lielāka un informācijas apmaiņa operatīvāka. “Taksometru vadītāji, kuri pārvadājumus veic legāli, paši rūpīgi uzmana situāciju, jo ļoti labi zina, kuram ir licence un kuram nav. Viņi paši aiztriec nelegālos pārvadātājus, bet, ja netiek galā saviem spēkiem, tad meklē pašvaldības policijas palīdzību. Jau ieraugot pašvaldības policijas trafareto automašīnu, nelegālie pārvadātāji paši pazūd,” komentē A.Tomsons.

Uzskaites pa novadiem nav
Autopārvadājuma likums nosaka, ka autopārvadājumu kontroli atbilstoši savai kompetencei veic Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, pašvaldības, kā arī attiecīgo ministriju un pašvaldību padotībā esošās institūcijas, pārvadātāji un citas normatīvajos aktos noteiktās personas un iestādes. “Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar nelegālajiem pasažieru komercpārvadājumiem, pašvaldībām kopā ar plānošanas reģioniem, piesaistot Valsts policiju, jānodrošina šo pārvadājumu kontrole,” uzsver L.Pelčere.
Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja norāda, ka nevar atbildēt uz “Alūksnes Ziņu” jautājumu par to, vai no Alūksnes novada kāds nelegālo pārvadājumu veicējs ar taksometru ir sodīts, jo atsevišķu uzskaiti pa novadiem dienests neveic. Sods par nelegālu pārvadājumu veikšanu fiziskām personām vai valdes loceklim ir no 280 līdz 700 eiro, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas un atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. “Kontroles pasākumus taksometru pakalpojumu jomā veic arī pašvaldības un Valsts policija, lietas materiālus izskatīšanai nosūtot Valsts ieņēmumu dienestam,” piebilst E.Teice-Mamaja.

Sodīta viena persona
“Alūksnes Ziņas” vērsās arī Valsts policijā, taujājot, vai Alūksnes novadā bijis kāds gadījums, kad persona sodīta par nelegālu pārvadājumu veikšanu ar taksometru. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Mote informē, ka šogad 27.februārī Alūksnes iecirknī ir reģistrēts gadījums, kad kāds vīrietis veicis pasažieru pārvadājumus bez nepieciešamās licences. “Balstoties uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 137.1. pantu, vīrietim tika noformēts administratīvais pārkāpums un noteikts sods 15 eiro. Alūksnes iecirkņa apkalpojamajā teritorijā šis bijis vienīgais reģistrētais šāda rakstura gadījums. Vidzemē kopumā šāda veida pārkāpumi reģistrēti vēl divas reizes: 2016.gadā Rūjienā un 2011.gadā Valmierā. Arī šiem šoferiem noformēts administratīvā pārkāpuma protokols,” saka I.Mote.
Taksometru vadītāju viedokļi

Viesturs, taksometra vadītājs ar vairāku gadu stāžu:
“Alūksnē nereģistrēto taksometru veiktie pārvadājumi ir ļoti aktuāla problēma. Mēs, pārējie, savu darbību esam reģistrējuši, maksājam nodokļus, bet viņi to nav izdarījuši, piedāvā zemāku pakalpojuma cenu un “atsit” mums klientus. Šad un tad viņi to pat dara mums zem deguna, tepat blakus piebraucot un uzņemot pasažierus, bet pārsvarā uzņem pasažierus sarunātajās vietās, piemēram, pie veikaliem un citur. Esmu piefiksējis vairāku nelegālo taksometru numurus. Tās ir personas, kuras arī iepriekš, pirms jaunās kārtības, sniedza taksometru pakalpojumus. Manuprāt, kopumā Alūksnes novadā ir 11 neoficiālie taksometri.
Pēdējos mēnešos Alūksnes centrā Lielā Ezera ielas taksometru pieturā mēs biežāk stāvam kā reklāmas, nekā dodamies izbraukumos. Mums pārvadāto pasažieru skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi! Ir dienas, kad līdz pulksten 13.00 dienā pa visu rīta pusi esi bijis tikai trīs izsaukumos... Agrāk tā nebija. Par šo problēmu esam runājuši arī ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Fominu, bet pagājuši jau vismaz divi mēneši un vēl nekas nav mainījies. Jā, Alūksnes novadā taksometru pakalpojumu tīkls ir ļoti plašs un attīstīts, bet šobrīd tam ļoti traucē nelegālie pārvadātāji.
Kāds šai situācijai ir risinājums? Risinājumi ir vairāki, jautājums tikai, vai atbildīgās institūcijas vēlas kaut ko darīt lietas labā. Piemēram, varētu rīkot reidus, lai viņus pieķertu notikuma vietā, bet tas jādara personām no Vidzemes reģiona, nevis vietējiem, kurus visi pazīst. Es noteikti nepadošos un risinājumu meklēšu, jo nelegālo taksometru dēļ mums, legālajiem pārvadātājiem, vairs nav iespējas nopelnīt.”

Viktors, taksometra vadītājs ar vairāku gadu stāžu:
“Nelegālie taksometru vadītāji mums Alūksnes novadā ļoti traucē strādāt. Es teiktu, ka pasažieru skaits viņu dēļ man ir samazinājies par 10-15 procentiem. Agrāk Alūksnes novadā bija 15 oficiāli taksometri, tagad palikuši 7. Tos, kuri brauc nelegāli, ir ļoti grūti notvert. Tas ir kā astoņkājis, jo iesaistīti daudzi cilvēki. Turklāt pilsēta ir maza, cits citu zina, viņu tālruņu numuri cilvēkiem ir joprojām zināmi - tie, kuriem zvana, tik ved! Bet kaut kas noteikti ir jādara valstiski vai reģionam, lai šo nelegālo sistēmu izbeigtu. Arī Alūksnes novada pašvaldības policijai jāstrādā aktīvāk.”

Aivars Baumanis, taksometra vadītājs ar piecu gadu stāžu:
“Līdz ar jauno sistēmu uzņēmumos oficiāli palika pa vienam taksometram, pārējie brauc neoficiāli. Iepriekš bija pa trim četrām mašīnām. Esmu pārliecināts, ka 60 procenti taksometru Alūksnes novada teritorijā tagad strādā nelegāli. Laikam ritot, viņi saprata, ka neviens jau nekontrolē, pārbaudes nenotiek, tādēļ turpina sniegt pakalpojumu, bet – nelegāli. Kāds pasažierus uzņem no pieturas, kāds no autoostas teritorijas, kādam tas ir ģimenes bizness, kur ar to nodarbojas vairāki ģimenes locekļi. Ir pat viens uzņēmums, ko dēvējam par “nelegālo taksistu autoskolu”, jo tur taksometru vadītāji, kuri kādreiz brauca oficiāli, visi aizgājuši strādāt nelegāli - viņiem ir savs klientu loks. Oficiāli palicis tikai viens. Līdzīga situācija ir ar nelegālajiem pārvadājumiem uz Rīgu.
Cilvēki sūrojas, ka pietiekami bieži nekursē sabiedriskais autobuss, bet paši tajā pašā laikā izsauc nelegālo taksometru, kura vadītājs nemaksā nodokļus. Sabiedrība pati atbalsta šo nelegālo biznesu! Jā, brauciens ar taksometru ir kaut kas ekskluzīvs – tā nav ikdienas nepieciešamība, bet Alūksnes novadā šie pakalpojumi ir pieprasīti. Salīdzinoši Balvos ir tikai viens taksometrs, Gulbenē – divi, un tiem pašiem nav, ko darīt, jo ir ļoti labi sakārtota sabiedriskā transporta sistēma.  
Diemžēl pārvadājumiem ar taksometru šobrīd vispār nav nekādas uzraudzības sistēmas. Alūksnes novada pašvaldību tas neinteresē un neuztrauc, atrunājas, ka tas vairs nav viņu pienākums, jo licences vairs neizsniedz. Bet tas ir viņu vistiešākais pienākums! Kam mums, iedzīvotājiem, pašvaldība, kas ne par ko neatbild? Tūristus uzņem ar godu, visu tūristiem, bet kādas ir rūpes par vietējiem iedzīvotājiem un ko dara, lai novērtu to, ka deguna priekšā notiek nelegāli pārvadājumi ar taksometriem?!
Pašvaldības policijai un Valsts policijai tas ir jāuzrauga, bet ikdienā neviena no viņām to nedara. Kad pērn rudenī vērsos pašvaldībā, divas dienas pašvaldības policijas darbinieks taksometru vadītājiem pārbaudīja dokumentus. Un viss - vairāk nekas nav darīts, lai gan likums skaidri pasaka – par nelegālu pārvadājumu veikšanu ar taksometru konfiscē transportlīdzekli. Ja vienam mašīnu noņemtu, pārējie baidītos turpināt iesākto. Turklāt lietderīgi būtu sodīt ne tikai pakalpojuma sniedzēju, bet arī ņēmēju, kurš atbalsta nelegālos pārvadājumus.
Šodien būt taksometra vadītājam ir ļoti dārgi. Katru mēnesi jāmaksā 130 eiro par automašīnu sociālais nodoklis, vēl ceļa nodoklis, degviela, nodoklis no skaitītāja, jābūt kases aparātam, jāizņem licence un kartīte! Kopā mēnesī tie ir vairāki simti eiro, jo arī šoferim vēl alga jāsamaksā! Maksāt sociālo nodokli par taksometru – tas vispār valstī ir neloģisks likums! Diemžēl Rīgā savstarpējas ķildas ir starp lielajiem taksometru pārvadātājiem, bet reģionos mums jāsadzīvo ar šo ķīviņu sekām un likumu izmaiņām. Tu gribi strādāt legāli, bet tev liek šķēršļus ar likumiem un vēl sabiedrība atbalsta nelegālos… Rodas jautājums, kāpēc tad jādara legāli, ja Alūksnes novadā šobrīd ir 10 nelegāli taksometru vadītāji, kuriem nekas par to nav.”

— Teksts un foto: Līga Vīksna

* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Komentāri 1

kurkulis13

Aivars Baumanis pareizi saka par nelegālajiem pārvadātajiem uz Rīgu.Tiek noņemti pasažieri "Ņordekai"' Un kas šos regulāros nelegālos braucienus veic"? Še pat rakstā pieminētais SIA ANDIO ar 16 vietīgo busu.Un jau vismaz gadi 5 varbūt vairāk. Tad brīnamies kāpēc reisi uz Rīgu tiek samazināti. Pašvaldība piever acis

pirms 3 dienām, 2018.12.09 16:04

"AZ Projekta raksti"