Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā būt gudram vēlētājam un neiekrist lamatās?

Nika Aleksejeva: “Sociālo kontu identificēšanai noder tādi kritēriji kā sekotāju skaits, vai tas ir vai nav verificēts, kad bijis pēdējais ieraksts un citi.


Šobrīd sabiedrībā daudz tiek runāts par medijpratību, viltus ziņām un to, kā atšķirt viltus ziņas no īstenības. Jebkura medija patērētājam, bet it īpaši sociālo mediju (piemēram, “Twitter”, “Facebook.com”, “Draugiem.lv”) patērētājam šodien jābūt zinošam, lai atšķirtu patiesību no meliem un pats nekļūtu par viltus ziņu izplatītāju, neapdomīgi daloties ar dažādām saitēm, ziņām sociālajos tīklos. Medijpratība ir auditorijas prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus. Dažādas viltības un to, ko atļauj sociālo tīklu iespējas, šobrīd izmanto arī daudzi politiķi, gatavojoties šāgada 13.Saeimas vēlēšanām, tādēļ vēlētājiem jābūt modriem un zinošiem.


Akli ticēt visam nedrīkst

“Baltijas mediju izcilības centrs” par šo tēmu izglīto gan sabiedrību, gan arī žurnālistus. Par iespējamajiem apdraudējumiem priekšvēlēšanu un vēlēšanu periodā, prasmēm veiksmīgai viltus ziņu un slēptu politisku vēstījumu identificēšanai tika stāstīts žurnālistiem izglītojošā seminārā arī pagājušajā nedēļā Valmierā, kur piedalījās arī “Alūksnes Ziņas”. Datu skolas vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva uzsvēra, ka būtiski atšķirt ne tikai viltus ziņas, bet arī saprast, ka gan fotoattēli, gan videomateriāli arī var būt safabricēti, tādēļ šodien nevar akli ticēt visam redzētajam sociālajos tīklos.


“Viltus ziņas ir pilnībā izdomāti notikumi, piemēram, tirdzniecības parka “Alfa” sagrūšana, kas nesen pāršalca sociālos tīklus, vai daļēji izdomāti notikumi. Svarīgi ir, vai vēl kāds par to raksta, un norādes, kas vēsta par ziņas patiesumu. Līdzīgi ir ar foto un video, kur mūsdienu tehnoloģiju iespējas ļauj radīt pilnībā no jauna neīstu attēlu vai veidot to pēc sava prāta, izmantojot dažādu īstu attēlu daļas – piemērs tam ir attēls ar Ilmāra Rimšēviča piedalīšanos medībās Krievijā, kas nesen bija pieejams internetā un bija viltus attēls,” uzsver N.Aleksejeva.


Kultivē viedokļus, neradot savu saturu

Izplatīti ir arī viltus sociālo mediju konti. Protams, ne viss, kas mums šķiet aizdomīgs, ir viltus. Tomēr bieži tiek viltoti sabiedrībā atpazīstamu cilvēku sociālo mediju konti. Bieži vien par viltus kontiem mēs saucam tos kontus, kas ir anonīmi un agresīvi jeb anonīmi troļļu konti. Mēdz būt arī konti, par kuriem nezinām, kādi cilvēki patiesībā aiz tiem stāv, bet tirgū šie konti ar atzīstami lielu auditoriju ir nopērkami – arī politiskai aģitācijai, šādi piemēri šobrīd Latvijā jau ir. “Ir arī robotizētie konti, kurus izmanto, lai popularizētu savas ziņas vai mazinātu kāda cita sociālā konta autoritāti. Sociālo kontu identificēšanai noder tādi kritēriji kā sekotāju skaits, vai tas ir vai nav verificēts, kad bijis pēdējais ieraksts un citi,” saka N.Aleksejeva. Gudram mediju lietotājam ir vērts atcerēties arī to, ka svarīga ir nevis savāktā auditorija un tas, lai tā būtu pēc iespējas lielāka, bet nemitīga viedokļu kultivēšana.


“Sociālo mediju kontiem ir dažādas stratēģijas. Šobrīd “Twitter” ir Latvijā izveidojies par tādu kā viedokļu burbuli. Šajā gadījumā stratēģija ir nevis sekotāju skaits un viņu iespējamā ietekme, bet nemitīgi būt diskusijās un kultivēt viedokļus. Robotizētajos kontos to turētāji tvīto nemitīgi, bet paši savu saturu nerada – nav autentiska satura, viņi dalās ar citu cilvēku viedokļiem. Vēl viena iezīme – vienlaikus identiski ieraksti parādās vairākos kontos,” raksturo N.Aleksejeva.


Sociālajos medijos – arī politiķi

N.Aleksejeva rosina atcerēties, ka jebkura reklāma – laba vai slikta – ir reklāma. “Ja kāds teiks, ka kāds politiķis dara kaut ko nepareizi, tad apvainotais teiks pretī, ka tā jau ir opozīcija vai varas elite, kas mēģina viņus nomelnot un tamlīdzīgi, līdz ar to vēl vairāk pievērsīs sev uzmanību, radīs cīņu. Bet tikmēr, kamēr šādi tiks novērsta uzmanība, valstī notiks citas svarīgas lietas, kas publiski neizskanēs,” saka N.Aleksejeva.


Nav noslēpums, ka atsevišķas partijas šobrīd izmanto vairākus sociālo mediju kontus, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju, lai par sevis popularizēšanu nebūtu jāmaksā. N.Aleksejeva norāda – šāds politiskās partijas konts “Facebook.com” ir, piemēram, “Pārdomu Pērles” un “Esi atbildīgs”. “Tiek pārpirktas domubiedru grupas, piemēram, grupa par to, ko pērk un pārdod Liepājā, ir nonākusi politiķa rokās. Tā ir grupa, kuras 45 000 auditorija ir cilvēki ar savām ikdienas vajadzībām un vēlmēm. Tas ir veids, kā politiķi dabū “Facebook.com” lielāku, praktiski domājošu auditoriju, nemaksājot par to šim sociālajam medijam naudu par reklāmu. Tikmēr cita politiskā partija veido lapas internetā ar patriotisku saturu un pret Krieviju, līdz ar laiku tur parādās arī informācija par atsevišķiem kandidātiem un intervijas ar viņiem,” saka N.Aleksejeva. Viņa uzsver – lai iegūtu pēc iespējas lielāku sekotāju skaitu, jābūt pieredzei darbā ar sociālajiem medijiem.



Balsošanas iespējas

Saeimas vēlēšanās netiek lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju saraksti. Tas nozīmē, ka vēlēšanu dienā vēlētājs drīkst doties balsot uz jebkuru vēlēšanu iecirkni, bet, lai nebūtu iespēja nobalsot vairākkārt, vēlētāja pasē iespiež spiedogu par dalību vēlēšanās.

Vēlēšanu dienā, 6.oktobrī, vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Vēlētāji, kuri nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, trīs dienas pirms vēlēšanu dienas dažas stundas dienā var izmantot iespēju nodot balsi glabāšanā. Šāda iespēja būs trešdien, 3.oktobrī, no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 4.oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 5.oktobrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji var balsot savā atrašanās vietā. Balsošanu vēlētāja atrašanās vietā varēs pieteikt no 1.oktobra līdz 6.oktobra pulksten 12.00 vēlētāja atrašanās vietai vēlēšanu dienā tuvākajā vēlēšanu iecirknī.

Vēlētāji, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, var balsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs vēlēšanu dienā vai arī pieteikties balsošanai pa pastu. Pasta balsošanai var pieteikties vēl līdz 14.septembrim.


Balsošanas dokumenti 13.Saeimas vēlēšanās ir: derīga Latvijas pilsoņa pase vai derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība (eID) kopā ar vēlētāja apliecību.

Ar pasi, kurai beidzies derīguma termiņš, piedalīties vēlēšanās nevar. Atjaunot pasi iespējams jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.

Vēlētāja apliecība nepieciešama tikai tiem vēlētājiem, kuriem nav Latvijas pilsoņa pases, bet ir Latvijas pilsoņa personas apliecība. Vēlētāju apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās varēs saņemt no 24. septembra līdz 5.oktobrim tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta personas apliecība. Vēlētāja apliecības izsniedz bez maksas. 

Informācijas avots: www.cvk.lv



* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


"AZ Projekta raksti"