Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ērkšķainais ceļš uz veselības veicināšanas pakalpojumu centra būvniecību

Alūksnes novada pašvaldības dienaskārtībā atkal ir jautājums par iecerētā veselības veicināšanas pakalpojumu centra tapšanu. Virzība uz ieceres īstenošanu ir smagnēja un rit jau gadiem, pats process – sarežģīts un prasa izmaiņu veikšanu valstī spēkā esošajos likumos un noteikumos, jo - lai šādu veselības veicināšanas centru pašvaldība kopā ar investoru, kurš vēl jāatrod un kurš sniegs arī savas investīcijas, radīs jaunas darbavietas, uzbūvētu, jāpārvar daudzi šķēršļi. Tomēr process virzās uz priekšu, un Alūksnes novada pašvaldība ir neatlaidīga, lai mērķi sasniegtu. 

Projektētājs jau zināms
“Alūksnes Ziņās” jau rakstījām, ka pašvaldība beidzot izvēlējusies vietu, kur būvēt iecerēto centru - Alūksnes ezera krastā Ziemeru pagastā starp tūrisma un atpūtas centru “Jaunsētas” un Spieķu senkapiem. Tas ir zemesgabals, kas pieder novadniekam Uģim Voronam un alūksnietim Druvim Tomsonam. Viņi ir gatavi savu zemi piedāvāt pašvaldībai apbūves tiesībai vismaz uz desmit gadiem bez nomas maksas. Vietas izvēlei pašvaldība sludināja konkursu, kad neizdevās projektu īstenot sākotnēji vēlamajās vietās pilsētas centrā – Lujāna drupās, vēlāk bijušās VEF rūpnīcas teritorijā.
Līgumu ar U.Voronu un D.Tomsonu Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis jau noslēdzis šovasar augustā. Izvēlētajai vietai būvdarbiem savus saskaņojumus jau devusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Vides dienests.
30.augustā Alūksnes novada pašvaldība izsludināja atklātu konkursu būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai objektam “Veselības veicināšanas pakalpojumu centrs”. Pieteicās trīs pretendenti – par uzvarētāju atzīts SIA “K Idea” no Rīgas, kura piedāvātā līgumcena bija viszemākā – 109 000 eiro (bez PVN), bet viens no pretendentiem tika noraidīts kā nolikuma prasībām neatbilstošs. Būvprojektam jātop piecu mēnešu laikā.

Apgūs Eiropas fondu
līdzekļus
16.oktobrī domes ārkārtas sēdē skatīja jautājumu par projektu “Veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveide”, kura tapšanā pašvaldība apgūs arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu 3,2 miljonus eiro. Ārkārtas sēdē nolēma, ka darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” ietvaros īstenojamā Alūksnes novada pašvaldības projekta “Veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveide” apbūves tiesības realizēšanai pieņems bezatlīdzības lietošanā nekustamā īpašuma “Jaunsētas” Ziemera pagastā sastāvā esošās zemes vienības 2,54 hektāru platībā. Jautājuma izskatīšana starp deputātiem raisīja garas diskusijas – ilgāk nekā pusstundu, un opozīcijas deputāti izteica skarbus viedokļus.

Jānolemj “par” vai “pret”
“No deputātiem izskanēja vēlējums šā jautājuma izskatīšanu virzīt uz domes sēdi – to es izpildu. Ir noslēdzies konkurss par projektēšanu, noslēgts līgums par zemes nomu – ja ārkārtas sēdē tagad  nobalsojam “par”, tad centra būvniecības projekts virzās tālāk un meklējam investoru. Pretējā gadījumā šī ideja tiks aizmirsta un jau ieguldītā ERAF finansējuma daļa atsauksies uz pašvaldības budžetu. Tāda valstī ir sistēma,” sacīja A.Dukulis.
Deputāts Verners Kalējs neizprot, kādēļ divus mēnešus pēc līguma noslēgšanas, nevis agrāk, jautājums likts skatīšanai deputātiem. Deputāte Līga Langrate aizrādīja, ka pie skatāmā jautājuma nav norādīta persona – ziņotājs, kurš var izstāstīt gaitu, kā pašvaldība nonākusi līdz šim projektam šādā izpildījumā.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers atzina, ka tad L.Langratei jādodas uz arhīvu, jo projekta iecerei ir sena vēsture – vismaz pieci gadi.

Cīņa rezultējas ar saprātīgu vienošanos
“Sākotnēji pašvaldība šaubījās, kā pareizāk darīt – vispirms centru uzbūvēt pašvaldībai un tad meklēt investoru vai atrast investoru un centru būvēt kopā. Šķērslis visam ir valstī spēkā esošie likumi un noteikumi, jo – ja šodien atrodam investoru pirms projektēšanas un būvniecības, tad tas tiktu klasificēts kā atbalsts konkrētam uzņēmējam. Šajā gadījumā uzņēmējam būtu jāziedo daļa savas naudas – 50 procenti – pašvaldības kontā, un tad pašvaldība realizētu šo projektu. Nezinu nevienu uzņēmēju, kurš būtu gatavs pašvaldībai pārskaitīt naudu, lai tā uzbūvē sev objektu!
Otrais variants paredzēja, ka pašvaldība uzbūvē centru kā savu īpašumu un tad to nodod izsolē. Ar ministriju nonācām pie kopsaucēja, ka pašvaldība uzprojektē savas būves daļu un tad tai ir tiesības, vadoties no projekta un provizoriskajām izmaksām, novērtēt šo projektu un izsludināt investora piesaisti pirms ēkas būvniecības. Visus pēdējos gadus mēs esam par to cīnījušies un nonākuši pie, manuprāt, daudzmaz saprātīgas vienošanās,” skaidroja Dz.Adlers.

Lai vietējiem būtu darbs
Dz.Adlers uzsvēra – teritorijā aiz “Jaunsētām” pietiek vietas, lai centru uzbūvētu. “Turklāt blakus ir daudz brīvas zemes platības, kuras pieder dažādiem uzņēmumiem, kur ir iespējams investēt investora daļu. Šodien nav jāstrīdas par to, kāds lēmums bijis vai nebijis, bet jāizšķiras - būt Alūksnē veselības veicināšanas centram vai nebūt. Esat paši pietiekami loģiski un saprotat, vai mums šādu īpašumu, kur notiek uzņēmējdarbība ar vairāk nekā 50 darbavietām, ir vajadzīgs vai nav. Manuprāt, ir vajadzīgs, lai vietējiem iedzīvotājiem būtu darbs, lai mūsu pusē tiktu sniegti šāda veida pakalpojumi, kas ir svarīgi gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem, kuri pie mums brauc. Manuprāt, šobrīd mūsu novadā ir milzīgs tūristu pieplūdums un cilvēkiem nav, kur palikt,” sacīja Dz.Adlers. 

Neizpratne par zemes nomas maksu
Deputāts Laimonis Sīpols kopumā pauda atbalstu centra projektam, bet interesējās par zemes nomas maksu. “Vienā punktā līgumā minēts, ka zemes īpašnieki apbūves tiesības piešķir bez maksas, otrā punktā – jau pretēji: to ar laiku var pārskatīt. Kā tad būs?” jautāja L.Sīpols. Dz.Adlers skaidroja – sludinot pretendenta meklēšanu apbūves tiesībai, pašvaldība paredzēja, ka būs jāmaksā zemes nomas maksa, bet U.Vorons un D.Tomsons šādu maksu neprasa. Savukārt dokumentācija sagatavota atbilstoši notikumu gaitai un iepirkuma procedūrai.
Alūksnes novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle uzsvēra – tā ir īpaša privilēģija, ka zemes īpašnieki pašvaldībai neprasa zemes nomas maksu. “Apbūves tiesības institūts, kādu veselības centra veicināšanas ieceres īstenošanai izvēlējusies Alūksnes novada pašvaldība, Latvijā kopumā ir jauns mehānisms. Īstas pieredzes un prakses tā piemērošanai nav, jo tas Latvijā ir tikai divus gadus. Par pamatu šīm jaunajām attiecībām mēs ņēmām kādreizējās nomas tiesības, kas normatīvajā regulējumā ir vairāk regulētas. Tur ir atrunāts, ka nomas maksu ar laiku ir tiesības pārskatīt, ja, piemēram, mainījusies tirgus cena vai kadastrālā vērtība,” sacīja A.Egle.

Ministrija sapratusi trūkumus
Arī A.Egle atgādināja, ka par veselības veicināšanas centra projekta īstenošanu pašvaldība jau vairākus gadus ved sarunas ar atbildīgajām valsts institūcijām, un uzsvēra, ka šis tiešām ir sarežģīts process. “Visu šo sarunu laikā ministrija ir sapratusi daudzos trūkumus regulējumā un labojusi tos, tādēļ tagad ar gandarījumu un prieku varam skatīties, kā mainīti Ministru kabineta noteikumi pēc tās loģikas, uz ko ir norādījusi Alūksnes novada pašvaldība,” sacīja A.Egle.
A.Egle arī uzsvēra, ka šajā projektā ir noteikti sasniedzamie rādītāji, kuri jāizpilda. “Pašvaldībai jāatrod investori, kuri pašvaldības īstenotā veselības veicināšanas centra projekta dēļ blakus teritorijās attīsta savu biznesu – veic finanšu ieguldījumus un rada jaunas darbavietas. Šobrīd pašvaldība apbūves tiesību uz šo privātpersonu zemi vēl nav reģistrējusi zemesgrāmatā, tādēļ diskusija var notikt,” sacīja juriste.

Velk līdzi daudz politikas
Deputāts Ainars Melders uzskata, ka klātesošie tika maldināti, jo komitejās jautājums detalizēti nav iepriekš apspriests. “Februārī domē esam pieņēmuši lēmumu, ka atsakāmies no centra būvniecības vietas Lujāna drupu vietā, un pašvaldības attīstības plānā atrunājām, ka meklēsim centra būvniecībai vietu pie Alūksnes ezera. Pēc tam tapis domes priekšsēdētāja rīkojums par konkursa izsludināšanu apbūves tiesībai pie ezera, kurš, starp citu, bija neprecīzi formulēts rīkojums, par ko aizrādījumu jau esmu izteicis. Kad šis konkurss vasarā noslēdzās, uzskatu, jau tad vajadzēja to apspriest domē komitejās – tas nenotika. Manuprāt, šis jautājums velk līdzi ļoti daudz politikas. 13.Saeimas vēlēšanas ir beigušās, un D.Tomsons, kurš arī kandidēja, zemesgabalu, ko piedāvāja domei apbūves tiesībai, iegādājās tikai šopavasar. Ja tas būtu izskanējis pirms vēlēšanām, domāju, ka D.Tomsons nebūtu “topa zvaigzne Alūksnes novadā” par savu godprātību un visu pārējo. Neticu, ka domē puse nezināja to, ka zemi šie īpašnieki no onkuļa nopirka tikai šopavasar, bet tas jau ir ētikas jautājums,” pauda A.Melders.
A.Melderu interesēja arī, pa kuru pusi plānota piebraukšana pie centra. A.Dukulis paskaidroja, ka tehnoloģiskajam transportam - no Ziemeru ceļa puses, bet gājējiem un pārējiem apmeklētājiem – no Alūksnes puses.

Vai vieta tiešām pareizākā?
A.Melders atzina, ka prasījis jautājuma skatīšanu domē jau jūnijā. “Nav bijusi atklātība un diskusija. Tagad līgums jau 13.augustā noslēgts un ārkārtas sēdē oktobrī to liek deputātiem akceptēt. Pašvaldības nosacījums bija, ka vietai jābūt pie Alūksnes ezera. Zemesgabala shēmā, kas pievienota ārkārtas domes sēdes lēmumam, īsti nesaredzu izeju pie ezera. Un vai ar 2,5 hektāriem būvniecībai tiešām pietiek?” jautāja A.Melders.
Viņš arī interesējās, kas īsti centrā atradīsies, un kā piemēru piesauca kūrortpilsētu Sanktmoricu Šveicē, kur pilsētas centrā uzcelts peldbaseins divos stāvos ar plašu SPA zonu, bet apkārt uzņēmēji ierīkojuši viesnīcas, kuru klienti dodas izmantot baseinu un SPA. A.Melders uzskata, ka šādi vajadzēja rīkoties arī Alūksnē. “Neviens investors, kurš gatavs investēt miljonus, necels viesnīcu otrā pusē pilsētai, ja baseins ir kaut kur Ziemeru pagastā, pie kura piekļuve ir nekāda. Pilsētnieki kājām tur aiziet nevarēs. Vedīsim ar autobusu, kā uz svecīšu vakaru to dara? Tādēļ atklāts paliek jautājums, vai tiešām izvēlētā vieta pie “Jaunsētām” veselības veicināšanas centram ir vispareizākā.  Uzskatu, ka pilsētā varēja atrast arī citu vietu centra būvniecībai. Es neesmu pret centra būvniecību, bet balsojumā atturēšos, jo nav pārliecības, vai šāds ceļš ir likumīgs, ka pēc diviem mēnešiem deputātiem sēdē liek apstiprināt domes priekšsēdētāja rīkojumu,” atzina A.Melders.

Alūksniešiem nav jautāts
V.Kalējs jautāja, kas notiks, ja investors centra būvniecībai tomēr netiks atrasts. “Cik naudas pašvaldība būs pazaudējusi projektēšanā tā vienkārši “tjuk...”?”, saņemot atbildi, ka aptuveni 105 000 eiro.
Arī L.Langrate atzina, ka viņai šis projekts “īsti nepatīk”. “Atgādinu, ka domes deputāti par saviem lēmumiem atbild ne tikai politiski, bet arī tiesiski, tostarp civiltiesiski, un šodien pieņemtajiem lēmumiem var būt sekas arī pēc diviem trim gadiem. Man nepatīk, ka 2014.gadā ir domes lēmums par vietas rezervēšanu Lujāna drupās, 2015.gadā izdodam 20 000 eiro projekta vadībai un risku – finanšu īstenošanas analīzei komersantu piesaistei. Es nevienu risku analīzi redzējusi neesmu! Gribēju iepazīties ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par šo jautājumu – nekas tamlīdzīgs nav organizēts. Alūksnes iedzīvotājiem nekas nav jautāts – esam skaisti, populistiski stāstījuši, ka tas būs rehabilitācijas centrs un veselības uzlabošana. Aizejiet uz ielas un pajautājiet cilvēkiem, ar ko viņiem saistās rehabilitācija! Tante domā, ka tā ir elkonīšu, ceļgaliņu pasildīšana. Aizmirstiet - nekā tāda šajā veselības centrā nebūs! Mēs vispār nerunājam par inženierkomunikāciju nodrošinājumu šim centram un to izmaksām,” pauda L.Langrate un rosināja deputātus biežāk pabraukāt pa sava novada teritoriju, lai zinātu situāciju. “Mums novadā ir pagasti, kuros visa gada budžets ir apmēram 30 000 eiro, bet šajā projektā “tā vienkārši” var naudu šķiest,” sacīja L.Langrate.

“Par” balso tikai deviņi
Pēc L.Langrates viedokļa A.Dukulis paziņoja, ka debates par šo jautājumu ārkārtas sēdē tiek slēgtas un izteica komentāru par deputātu zināšanu un nezināšanu. “Cienījamie deputāti, izlasiet savas priekšvēlēšanu programmas! Kad startējāt pašvaldību vēlēšanās, nav gandrīz nevienas tādas programmas, kurā nesolīja uzcelt Alūksnē veselības veicināšanas centru,” atgādināja A.Dukulis.
Pēc plašajām diskusijām “par” balsoja 9 deputāti – A.Dukulis, Druvis Mucenieks, Modris Lazdekalns, Jānis Zeltiņš, Dz.Adlers, Maruta Kauliņa, Askolds Zelmenis, Aivars Fomins un L.Sīpols. “Pret” balsoja deputāti Līga Langrate un Verners Kalējs, balsojumā atturējās deputāti A.Melders un Mārtiņš Augstkalnietis, bet sēdē nepiedalījās deputātes Viola Aija Kaparšmite un Jana Zilkalne.


Vajag magnētus nākotnes investīcijām
un darbavietu radīšanai

Uģis Vorons, novadnieks un viens no zemesgabala “Ezerieši”, kur veselības veicināšanas centru būvēs, īpašniekiem:

“Ņemot vērā šābrīža kopējās tendences Latvijā, reģionos samazinās iedzīvotāju skaits, jo cilvēki brauc no valsts prom strādāt uz ārzemēm, samazinās dzimstība un palielinās mirstība, kas nenāk par labu reģionu pilsētām. Šobrīd valstī notiek ilgtermiņa cīņa par to, kas vispār reģionos paliks – kuri reģionālie centri būs lielāki, kuri mazāki, kuri būs attīstītāki, kur būs vairāk darbavietu un līdz ar to arī lielāki nodokļu ieņēmumi, kādi būs iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi un kādas būs funkcijas, kas jānodrošina. 

Neizbēgami, arī Alūksne šajā procesā ir ierauta. Vietējās varas centieni un pūliņi piesaistīt investīcijas, piesaistīt un apgūt Eiropas fondu finansējumu, kas ne tikai labiekārto novada vidi, bet piesaista investīcijas un rada jaunas darbavietas, šobrīd ir ļoti būtiska prasme. Es teiktu, ka tas ir  visbūtiskākais darbs, kas vietējai pašvaldībai šobrīd jādara!

Šajā ziņā man ļoti simpatizē šābrīža Alūksnes novada pašvaldības vadība, kas par spīti visam – arī dažādiem viedokļiem – cenšas apgūt pieejamo Eiropas fondu finansējumu un dara to ne tikai šodienas vajadzību apmierināšanai, piemēram, pārbūvēt ielas, bet domā arī par ilgtermiņa projektiem, kas būs magnēti nākotnes investīcijām un darbavietu radīšanai. Ja pilsētā nav darbavietu, tad ko tā vietējiem iedzīvotājiem var piedāvāt?

Zinu, ka iecere par veselības veicināšanas centra būvniecību Alūksnē tiek virzīta jau ilgāku laiku.
Uzskatu, ka veselības veicināšanas centra būvniecība Alūksnē ir ļoti labs projekts un ļoti atbalstāma lieta, jo tas spēs radīt lielāku piedāvājumu un investīcijas pašai Alūksnes pilsētai. Tas ir iemesls, kādēļ nolēmu atbalstīt šāda centra tapšanu.

Pērn Alūksnes novada pašvaldība apsvēra ieceri šo centru būvēt kādreizējās VEF rūpnīcas teritorijā pilsētas centrā, bet tad lielākā daļa saņemtā Eiropas fondu finansējuma tiktu izlietota, lai pašvaldība šo teritoriju atpirktu no privātīpašnieka un nojauktu uz tās esošās būves, sagatavotu būvlaukumu. Tas būtu neprāts! Kad šovasar Alūksnes novada pašvaldība uzsāka procesu, aicinot pieteikties zemju īpašniekus Alūksnes ezera krastā, kuri būtu gatavi piedāvāt savu zemi apbūves tiesībai pašvaldībai vismaz uz 10 gadiem centra būvniecībai, kopā ar otru zemesgabala “Ezerieši” īpašnieku Druvi Tomsonu pieteicāmies. Mani kā bijušo alūksnieti ļoti interesē un man ir svarīgi, kas notiek manā dzimtajā pilsētā. Jā, par sava zemesgabala izmantošanu pašvaldībai neprasām nomas maksu – tas bija mans un D.Tomsona kopīgs un ātrs lēmums. No manas puses tas ir mazākais, ko varu palīdzēt savai pilsētai – dot iespēju, lai apgūtu Eiropas finansējumu un īstenotu projektu, kura termiņi arī ir noteikti.

Kamēr ir pieejams Eiropas fondu finansējums, tas ir jāapgūst un jāizmanto, it īpaši projektiem, kas nesīs atdevi ilgtermiņā. Jau šodien ir skaidrs, ka Latvija tuvākajos 10-20 gados ļoti mainīsies, notiks teritoriālā reforma. Šādos brīžos ir ļoti svarīgi, kā un kurš novads, pilsēta spēs pastāvēt. Veselības veicināšanas centra uzbūvēšana Alūksnes ezera krastā Alūksnes novadu viennozīmīgi var padarīt spēcīgāku. Manuprāt, jebkura investīcija, kas Alūksnes pilsētas vai ezera apkārtni padarīs konkurētspējīgāku, palīdzēs arī pilsētai kopumā, tās uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Ir skaidrs, ka centra būvniecība izmainīs šo konkrēto Alūksnes ezera pusi, piesaistīs pilsētai un novadam tūristus.

Vai mēs kā zemesgabala īpašnieki varētu veicināt potenciālā investora atrašanu centra būvniecībai? Domāju – ja būs tāda iespēja, palīdzēšu, kā vien varēšu. Jānovēl pašvaldībai šo projektu Alūksnē īstenot, lai tas attīstītu manu skaisto, dzimto pilsētu, lai tā spētu nodrošināt labus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, lai būtu tūristu pieplūdums un lai šis reģions attīstītos.”


* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"AZ Projekta raksti"