Ekskursija uz Tērveti – gaujieniešu uzvara projektā “Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi”

Arī šogad Monreālas Latviešu Sabiedriskais centrs izsludināja ekskursiju projektu konkursu “Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi”, kur tika iesniegti 175 skolu projekti. Atbalstīti tika 80 projekti, starp tiem arī Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas vēstures skolotājas rakstītais projekts. 29. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skaistā pasākumā tika pasniegti sertifikāti par ekskursijas projekta atbalstīšanu.
11. maijā agri no rīta Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 5.-9. klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Tērveti. Braucot četras stundas līdz Tērvetei, skolēni vēroja skaisto pavasari aiz loga un klusi risināja savas sarunas.
Iebraucot Tērvetē, pabraucām garām Klosterkalnam, kas ir sena zemgaļu priekšteču apmetnes vieta, kas bijusi apdzīvota jau 1. gadu tūkstotī pirms Kristus. Teika stāsta, ka kalnā bijis klosteris, kura mūki pēc klusēšanas pārkāpuma saulgriežu laikā kopā ar visu celtni nogrimuši kalna dzīlēs.
Pirmais objekts, ko mēs apmeklējām, bija Tērvetes pilskalns ar koka pili. Pils ir uzbūvēta, balstoties uz arheoloģiskām liecībām. Tā bija viena no varenākajām būvēm 12.gs. Latvijas teritorijā. Pašlaik ir uzcelta pils Austrumu daļa, kur iekārtota ekspozīcija par Tērvetes pili un zemgaļu materiālo kultūru - arheoloģiskās rotas, apģērbs, ieroči, bruņojums un sadzīves priekšmeti. Gids mums daudz stāstīja par zemgaļiem, par viņu valdniekiem Viestartu, Nameisi un Šābi. Varējām apskatīt Tērvetes koka pils maketu, zemgaļu rotas, ieročus.
Pēc tam daži skolēni izkala arī savu zemgaļu naudiņu.
No kalna lejup pa taciņu devāmies uz Annas Brigaderes vasaras māju “Sprīdīši”. Mūs sagaidīja laipna un zinoša gide, kas pastāstīja, ka 1922. gadā sakarā ar rakstnieces 25 gadu darba jubileju - šīs mājas tika piešķirtas rakstniecei ar izpirkuma tiesībām. Vēlāk tās nosauca par “Sprīdīšiem”. Pati māja bija celta jau 1840. gadā, kas sākotnēji bija ūdens dzirnavas, tad skola un mežziņu māja.
Sprīdīši bija nozīmīgākā Annas Brigaderes darba un atpūtas vieta vasarā, ziemā rakstniece dzīvoja pie brāļa. A.Brigadere šeit ir sarakstījusi daudzus savus darbus, arī atmiņu triloģiju "Dievs. Daba. Darbs".
Muzejā mēs aplūkojām trīs rakstnieces dzīvojamās istabas, kas saglabājušas tā laika izskatu. Istabas bija iekārtotas vienkārši, bet gaiši. Dominējošā krāsa ir baltā. Mums atļāva arī atskaņot mūzikas skaņdarbu uz rakstnieces klavierēm. Gides aizraujošais stāstījums ļāva mums labāk iepazīt rakstnieci kā cilvēku un spēcīgu personību.
Pēc “Sprīdīšiem” mēs ar Annas Brigaderes lugu varoņiem iepazināmies Latvijas Valsts mežu dabas parkā Tērvetē. Mēs ieraudzījām mazo Anneli ar draudzenēm Iršu dārzā, aplūkojām skaisto Tērvetes upes senleju. Trīs stundas pavadījām Pasaku mežā, Atrakciju laukumā un Rūķīšu mežā.
Pasaku mežā ik pa laikam satikāmies ar dažādiem tēliem – gan uz zemes, gan gaisā, gan kokos. Un kādā taciņas līkumā mūs sagaidīja … Ragana, patiesi dzīva Ragana. Viņa mums lika dziedāt, lēkāt, stāstīja, kā viņai palīdz brīnumgardumus sagādāt meža zaķīši. Īpaši Ragana pievērsās skolotājai un darīja visu iespējamo, lai skolēniem atvieglotu mācību gada beigas. Mūs sagaidīja dažādi Raganas pārbaudījumi. Laimīgi atstājuši Raganu, mēs turpinājām ceļu uz atrakciju laukumu. Skolēni izmēģināja Sprīdīša un Lutauša šķēršļu trases, apskatīja bērnu koka pili. Daži paspēja pavizināties zirga pajūgā vai izjāt ar zirdziņu.
Staigājot pa Meža mātes taku, ievērojām bērniem paredzētus mācību stendus ar zīmējumiem un informāciju par dzīvniekiem, augiem, sēnēm un procesiem dabā. Nonācām Velēnu vecīša valstībā, kā arī pabijām Sīkstuļa būdā. Tad gide mums iedeva Sprīdīša brīnumnūjiņu, kas visus “salīmēja” vienā garā rindā. Tā jautri pārvietojāmies tālāk.
Kādu tik sēņu puduru nebija Sēņu mežā! Katrs varēja izvēlēties, kuras sēnes patīk vislabāk. Caur Sēņu mežu mēs nonācām Rūķu sētā, ciemojāmies pie rūķiem, izstaigājam Rūķu ciematiņu, kur mājiņas bija tik maziņas, bet daži skolēni tomēr tajās spēja “ieiet”! Rūķiem bija savas dzirnavas, kokzāģētava, miteklīši un pat sava pils!
Krājās noietie soļi un takās pavadītais laiks, bet bija laiks atvadīties no Brīnummeža.
Ekskursija bija izdevusies! Liels paldies Monreālas Latviešu Sabiedriskajam centram par finansiālu atbalstu mūsu skolai, lai mēs labāk iepazītu, izpētītu un uzzinātu Latvijas vēsturi, kultūru un Latvijas skaisto dabu!

Skolu ziņas