Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piepildīt sapni un palīdzēt vēl kādam to izdarīt

Ir pienācis ilgi gaidītais jūnijs. Daba ir modusies, viss zied un atkal sākas no jauna. Arī jūsu dzīvē tūlīt, tūlīt sāksies jauna lappuse, kuru rakstīsiet jūs, devītie un divpadsmitie, paši. Bet skolas laiks jūsu atmiņās un sirdīs vienmēr paliks interesants, jautrs un pārsteigumu pilns. Par garlaicību mēs nevarējām sūdzēties. Jūs visi bijāt tik dažādi – dažs patstāvīgs un ar augstu atbildības sajūtu, cits aiz rokas vadāms un mudināms, vēl cits pakļāvies kārdinājumam paslinkot, bet kopumā jūs visi bijāt mīļi. Mēs kopā mācījāmies saklausīt un ņemt vērā dzīves gudrības. Nebija viegli blakus profesijai pa vakariem mācīties, lai iegūtu pamata vai vidējo izglītību, bet jūs to izdarījāt. Īpašs prieks, ka spējāt pabeigt iesākto līdz galam. Jūs pierādījāt savu patstāvību, mērķtiecību, neatlaidību un spēju atbalstīt savējos, ja kāds reizēm kur pazuda. Daži no jums neaizmirsīs mūsu biežās sarunas par sekmēm, bet citi, savukārt, sarunas par dažādām lietām un notikumiem. Cits saglabās atmiņu, ka kādreiz vienkārši varēja “izrunāt sāpi”.

Šobrīd, kad saņemsiet savu izglītības dokumentu, tik daudz ko jums gribētu katram un visiem kopā vēlēt un teikt, tādēļ pastāstīšu jums kādu pasaku.

Liels sausums bija nācis pār zemi. Vispirms zāle kļuva brūna un pelēka. Lietus nelija, rīts ausa bez rasas atspirdzinājuma. Liels daudzums zvēru bija izslāpuši, jo tikai dažiem bija pieticis spēka aizbēgt no šīs tuksnešainās vietas. Sausums ieilga. Pat stiprākie un vecākie koki, kuru saknes sniedzās dziļi zemē, zaudēja savas lapas. Visas akas un upes, avoti un strauti bija izsusējuši. Viena vienīga puķīte vēl bija palikusi dzīva, jo kāds mazs avots tai deva pāris pilienu ūdens. Taču avots sāka šaubīties: “Viss izsusēs, izkaltīs un izmirs. Es taču tur neko vairs nespēju mainīt. Kāda gan tur jēga, ka es tiem pāris pilieniem ļauju nokrist uz zemes?”

Netālu stāvēja kāds spēcīgs koks. Tas dzirdēja avota žēlošanos un teica: ”Neviens no tevis negaida, ka tu ļautu uzziedēt tuksnesim. Tavs uzdevums ir dot dzīvību kādai puķei. Vairāk nē.”

Novēlu jums katrai dienai un katram brīdim izvirzīt mērķi, to piepildīt un palīdzēt to izdarīt vēl kādam sev blakus! Tad ne tikai jūs paši kļūsiet bagātāki un skaistāki, bet arī visa pasaule ap jums!

Skola Kanaviņu kalnā