Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Padome aicina IZM pārdomāt skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārcelšanu uz 2021.gadu

Dziesmu un deju svētku padome šodien izteica aicinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārdomāt iespēju XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021.gadu. Sakarā ar Mežaparka Lielās estrādes pārbūves otrās kārtas gala termiņu 2021.gada 4.maijā, skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts 2020.gadā tajā nenotiks. Valsts Izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa padomes sēdē skaidroja, ka iespējamās alternatīvas šī koncerta norises vietai ir Daugavas stadions un "Arēna Rīga". Pēc viņas teiktā, katrai no alternatīvām ir savi "plusi un mīnusi".

Pašlaik IZM kā optimālo skolēnu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku uzskata posmu no 2020.gada 6.jūlija līdz 12.jūlijam, ar iespēju svētkus pagarināt līdz 17.jūlijam.

Neapmierinātību ar šādām alternatīvām pauda padomes loceklis Romāns Vanags, kurš uzskata, ka tie ir mākslinieciski svētki, līdz ar ko, bērniem jāgūst māksliniecisks iespaids. "Pašlaik tiek piedāvāta iespēja, bet tā ir samocīta gan no loģistikas, gan no mākslinieciskiem aspektiem," sacīja Vanags, piebilstot, ka pēc sarunas ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru Jāni Radzeviču (S), esot skaidrs, ka varētu arī sakārtot 2020.gada skolu absolventu dalību 2021.gada svētkos.

"Dziesmu un deju svētku likumā noteikts, ka svētkiem jānotiek reizi piecos gados, bet tā ir birokrātija. Ja mēs runājam par dzīviem cilvēkiem, kuri pelnījuši to pašu ko pieaugušie, tad tas pretarguments paliek aizvien mazāks. IZM vien jāpasaka, ka 2020.gada absolventi var piedalīties 2021.gadā, un tad bērni varēs atklāt jauno estrādi," pauda Vanags.

Pēc padomes vadītājas, kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) domām, noslēguma koncerts Daugavas stadionā vai Arēnā Rīga neizjauktu svētkus, jo jauniešiem tiek nodrošināta svētku pēctecība. Tajā pašā laikā, viņasprāt, svētku rīkotājiem nepieciešams izvērtēt, kādi ir šāda lēmuma tehnoloģiskie riski.

Savukārt Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) norādīja, ka vienu dziesmu svētku pārcelšana radītu precedentu, pēc kura arī turpmāk dažādu iemeslu, piemēram, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, varētu pārcelt arī kādus citus Dziesmu un deju svētkus.

Diskusijas noslēgumā Melbārde uzsvēra, ka padome spēj vienīgi paust savu nostāju par skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisēm, jo IZM ir tā valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par to rīkošanu.

Sēdes laikā Bērziņa arī norādīja, ka IZM 2019.gadā pirmssvētku pasākumu īstenošanai būs nepieciešami papildu 267 582 eiro, bet 2020.gadā - papildu 1 215 601 eiro. Tāpat 2020.gadā papildu finansējums svētku nodrošināšanai būs nepieciešams Iekšlietu ministrijai 30 069 eiro apmērā, Veselības ministrijai 42 895 eiro apmērā, Latvijas Televīzijai 87 963 eiro apmērā, kā arī Latvijas radio 45 344 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka pēc estrādes skatītāju daļas atklāšanas 2018.gada 18.jūnijā tiks sākti gatavošanās darbi XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, pēc kuriem SIA "Rīgas meži" varēs rīkot pāris koncertus. Savukārt jau no 20.augusta sāksies estrādes kora daļas demontāža un gatavošanās jaunās estrādes būvniecībai.

Mežaparka Lielās estrādes pilnā atklāšana paredzēta 2021.gada 4.maijā.

Latvijas ziņas