Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai pieaugušie labprāt izglītojas visa mūža garumā?

Lai arī informācijas telpa pēdējo gadu laikā ir ļoti paplašinājusies, notiek tā, ka par mūžizglītības kursiem Alūksnē uzzina tikai nedaudz iedzīvotāju. Mūžizglītība – sarežģīts un tajā pašā laikā vienkāršs termins, kas sevī ietver domu par to, ka mums katram jāmācās visa mūža garumā. Kādas iespējas tam ir mūsu pusē?

Projekts piecu gadu garumā
No šī gada līdz 2022.gadam valstī īstenos Eiropas Savienības Sociālā fonda projektu „Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kas tiks realizēts programmā “Izaugsme un nodarbinātība”. Tā mērķis ir paildzināt gados vecāku nodarbināto cilvēku darbspējas un konkurētspēju darba tirgū. Projektā „Atbalsts ilgākam darba mūžam” paredzēti atsevišķi izglītojoši pasākumi, piemēram, semināri par prasmju un zināšanu apmaiņu, konsultācijas par dažādiem jautājumiem, kas interesē valsts strādājošos iedzīvotājus pirmspensijas vecumā. Šajā projektā paredzēts atbalstīt tos iedzīvotājus, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir lielākas iespējas nonākt bezdarbnieku rindās. Piemēram, viņu izglītības līmenis ir ne augstāks par vidējo vai vidējo profesionālo; cilvēkiem valstī paredzētajās obligātajās veselības pārbaudēs noteiktas kādas veselības problēmas; ir zemi ienākumi, jo darbavietā strādā nepilnu darba laiku vai arī personas aprūpē kādu ģimenes locekli, līdz ar to darbā neatrodas noteiktajā darba laikā. Projekta gaitā darba devējiem un strādājošajiem viņu pakļautībā būtu jāiesaistās piemērotākajās aktivitātēs. Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles speciālisti uzņēmējus un darbiniekus varēs informēt un palīdzēt pieteikties projekta aktivitātēm.

Ekspertu viedokļi - reģionālajos semināros
Par projekta „Atbalsts ilgākam darba mūžam” ieviešanu dzīvē dažādu nozaru eksperti informē valsts iestāžu amatpersonas reģionālajos centros, organizējot seminārus. Tāds seminārs nesen notika Gulbenē.
Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, arodārstu un Latvijas Darba aizsardzības speciālistu asociācijas pārstāvji tajā prezentēja savu redzējumu par darbinieku vecumā virs 50 gadiem stāvokli valstī un to, ko ņemt vērā pašiem strādājošajiem šajā vecumā un viņu darba devējiem. Līdz 2022.gada decembrim atbalstu ieguvušo personu skaits būs 3000, minēts Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā sadaļā “ES fondu projektu departaments”. Projektam „Atbalsts ilgākam darba mūžam” jāseko līdzi mājaslapā “www.nva.gov.lv”, jo informācija par pieteikšanos projektam un izsmeļoša informācija par pašu projektu būs atrodama tur.

Par pedagogu tālākizglītību
Viena no profesiju grupām, kas regulāri papildina zināšanas, ir pedagogi. Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes metodiķe Baiba Lietapure, runājot par skolotāju tālākizglītības kursu piedāvājumu Alūksnē, min kvalitatīvus A programmas kursus. Tie paredzēti, lai paaugstinātu skolotāju darba kvalitāti un sniegtu zināšanas, sagaidot kompetenču izglītības ieviešanu jaunajā izglītības reformā valstī. B.Lietapure norāda, ka līdz ar gaidāmo reformu mainīsies mācību saturs, tādēļ pedagoģiskajiem darbiniekiem ir nepieciešams izglītoties iepriekš. Pozitīvs piemērs šajā jomā ir oktobra beigās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā notikušie kursi „Mūsdienīga mācību stunda”, kas noritēja gan klātienē, gan tiešsaistē internetā, un tajos varēja piedalīties arī citu skolu skolotāji.

Arī problēmsituācijas
jāapzina
Rādot un aprakstot jauno kursu plānu, B.Lietapure akcentē tendenci, ka skolās arvien biežāk nāk bērni ar dažādiem veselības traucējumiem (redzes traucējumi, autisms, fiziski un garīgi traucējumi). Tādēļ skolotāju tālākizglītības kursi notiek klašu audzinātājiem un citiem interesentiem par minēto tēmu, lai klasē skolēni prastu pieņemt šos klasesbiedrus. Tā ir pēdējā laika aktuālākā un grūtākā tendence izglītības jomā, tādēļ ir jāsagatavo ne vien izglītības iestāžu vadītāji un skolotāji, bet arī vecāki. Varbūt reorganizēto speciālo skolu audzēkņi, atgriežoties mājās un turpinot izglītību netālu no dzīvesvietas, būs ieguvēji? To rādīs laiks. Nedrošība un dziļas pārdomas B.Lietapurei raisījis plāns pārcelt 1.klases mācību saturu uz sešgadīgo bērnu apmācību. Tam līdzi nākšot visu klašu mācību satura pārmaiņas, kas pašreiz ir pilnīgi neskaidras.

Pieaugušo izglītība Alūksnē – rūpju bērns
Stāstot par šī gada rudenī izsludinātā projekta „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ieviešanu dzīvē, B.Lietapure piemin interneta mājaslapu “www.macibaspieaugušajiem.lv”, kurā atrodama visa informācija par tā sniegtajām iespējām. „Informāciju par izglītības iespējām pieaugušajiem sagatavo Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), bet Nodarbinātības valsts aģentūra darbojas kā sociālais partneris. Protams, šī būs liela iespēja darba devējiem, kuri varēs savu darbinieku profesionālās kompetences un konkurētspējas attīstībai izmantot ES fondu līdzekļus. Tomēr svarīgs jautājums ir par jaunu darba vietu radīšana Alūksnē, jo kurš darba devējs ņems darbā nepieredzējušu, jaunu cilvēku, lai darba laikā arī vienlaikus izglītotu viņu. Tā šobrīd ir lielākā problēma,” skaidro B.Lietapure. Sadarbības partneri VIAA projektam „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ir arī pašvaldības un izglītības iestādes, kas organizē kursus. Projektu „Atbalsts ilgākam darba mūžam” koordinēs Rīgā, jo administratīvais personāls ir VIAA paspārnē, precizē B.Lietapure.
 
Vai projekti mainīs bezdarba līmeni?
Projekts pieaugušo profesionālajā pilnveidē, kurā galvenā mērķgrupa ir cilvēki ar pamatskolas, nepabeigtas vidējās vai profesionālās vidējās izglītības līmeni, ir sarežģīta tēma. Varbūt par šo sabiedrības daļu vēl būtu jāveic atsevišķi pētījumi? Patlaban labi domātie izglītības pasākumi ir tālu no dzīvesvietām, bet pēc kursu beigšanas darba vietas nav garantētas. Liela loma te būtu darba devējiem, kuri piekristu nodarbināt uzņēmumā šos kursu absolventus, kaut arī viņiem nav iepriekšējās darba pieredzes. Alūksnes un Apes novados, tāpat kā visā Latvijā, darbojas pieaugušo izglītībai veltītais Izglītības un zinātnes ministrijas “Erasmus+” projekts “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā”. Kā galvenā koordinatore Alūksnes novadā ir minēta Izglītības pārvalde, taču, iepazīstot projektu tuvāk, tā no dalības projektā ir attālinājusies, lai pievērstos tiešajiem darba pienākumiem. Konkrēta speciālista darbam mūžizglītības jomā Alūksnes novadā nemaz nav. Savukārt Alūksnes novada interneta mājaslapā pie sadaļas “Mūžizglītība” šobrīd izlasāms, ka informācija vēl tiek sagatavota.

Atsaukties pieprasījumam
Latvijas Universitātes Alūksnes filiāles direktore Anita Pētersone uzskata - Alūksnē pieaugušo izglītībai ir daudz iespēju un plašs programmu klāsts. “Katru mūžizglītības programmu, ko īsteno kāda augstskola vai pieaugušo mācību centrs, vispirms licencē Izglītības un zinātnes ministrija. Kursi pieaugušo izglītībā notiek gan pēc pašvaldību, gan skolu pieprasījuma. Piemēram, pēc Viļakas novada domes pieprasījuma šajā pilsētā nesen tika īstenoti kursi organizāciju stratēģisko mērķu un izvirzīšanai. Nesen Alūksnē notika vairāki maksas kursi gan izglītības iestāžu vadītājiem, gan interesentiem par darba organizāciju un laika menedžmentu. Šobrīd sākam veidot grupu 72 stundu kursiem “Pedagoģiskās darbības pamati”, kas paredzēti tiem speciālistiem, kas strādā ar jauniešu auditoriju, bet kuriem nav pedagoģiskās izglītības,” informē A.Pētersone.
Kursiem jābūt interesantiem
Atkarībā no mācību programmas tiek īstenoti dažāda garuma kursi. Piemēram, ir vienas dienas ilgi semināri un mācību kursi, kas ilgst 72 stundas un vairāk. Kursi ir par maksu, un ir arī bezmaksas kursi, ko finansē no ES fondu līdzekļiem. Pēdējo mēnešu laikā šādu apmācību nav bijis, jo tas ir sarežģīti, turklāt piedāvājumu no šiem fondiem organizēt kursus ir jāsagaida.
Kā piemēru par Alūksnes novada pašvaldības atbalstu pieaugušo izglītības kursu dalībniekiem pēdējā laikā var nosaukt finansējuma sniegšanu skolu direktoriem kursu mācības maksas segšanai. Tie bija reģionāli kursi, ko organizēja augstskolas Alūksnes filiāle kopā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, lai informētu to dalībniekus par izglītības iestāžu akreditāciju, izglītības aktualitātēm. Tie bija ļoti interesanti un noderīgi kursi. Gan pēc šiem kursiem, gan arī pēc visiem pārējiem notiek anketēšana par kursu novērtējumu, par ieguvumiem no mācību programmas un ieteikumiem kursu organizatoriem.

Nākotnes iespējas
Trešdien A.Pētersone piedalījās seminārā Latvijas Universitātē par izglītības iespējām un organizēšanu reģionā. Tika stāstīts par izglītības programmām, kuras būs iespējams izvēlēties un apgūt strādājošajiem profesionālās kvalifikācijas celšanai. Tāpat reģionos skolēniem no vecākajām vidusskolas klasēm būs iespējams papildus sagatavoties centralizētajiem eksāmeniem.
Runājot par Alūksnes novada jaunās attīstības programmas 2018.-2022.gadam tematisko darba grupu diskusijām, A.Pētersoni priecē tas, ka programmā ir iekļauti reāli priekšlikumi mūžizglītības veicināšanai. Šo diskusiju laikā pozitīvas sarunas un savstarpējā sadarbība izglītības darba grupā ļāva izcelt galvenos šķēršļus izglītības iegūšanai mūža garumā.

Praktiskiem kursiem ir
piekrišana
Daudzi strādājošie alūksnieši ir iecienījuši pieaugušo tālākizglītības kursus savu profesionālo iemaņu uzlabošanai, kā arī jaunu prasmju apgūšanai. Laikam ritot, mainās piedāvāto kursu klāsts, taču tas notiek mainīgā darba tirgus pieprasījuma dēļ.
Ilggadēja pieredze pieaugušo apmācības kursu organizēšanā ir mācību centra Gulbenes filiāles vadītājai Sarmītei Deksnei. Viņa skaidro, ka pieaugušo izglītībā Alūksnē ir organizēti tālākizglītības un mācību kursi. Alūksniešu tālākizglītībai līdz šim piedāvāti dažādi kursi. Piemēram, pēdējo gadu laikā tādi ir: „Šuvējs”, „MAG metinātājs” un „Galdnieka palīgs”, kā arī mācību kursi „Projektu vadība”. Zīmīgi, ka minētajos kursos mācību grupas pilnībā nokomplektējas ES fondu finansētajos projektos, taču maksas grupas nereti ir ļoti mazas.

Iespēja izglītoties - visu mūžu
Nākamā gada janvārī strādājošajiem būs iespēja uzsākt mācības vairākos mācību kursos: „Interjers un dizains”, „Punktveida metināšana”, „Autokrāvēja vadītājs” un “Apdares darbi”. Šo kursu īstenošana ir projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” programmā. Projekts ilgs piecus gadus. Dalībnieku vecums ir no 25 līdz 64 gadiem. Patlaban pieteikušies pārsvarā 30 līdz 40 gadus veci kaimiņu novadu iedzīvotāji. Arī strādājošie pensionāri, kas nolēmuši nostiprināt savas līdzšinējās zināšanas un apgūt jaunas prasmes, var pieteikties dažādos šī projekta kursos.
„Lai gan Alūksnē neorganizēsim minētā projekta kursus, tiem, kas notiks Balvos vai Gulbenē, pieteicās arī strādājošie alūksnieši, kuru darba devēji atbalsta aktivitātes profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai,” stāsta S.Deksne. Viņa uzsver, ka par iespēju no jaunā gada apmeklēt dažādus mācību kursus varēja uzzināt masu saziņas līdzekļos un sociālajos tīklos.
— Jana Baltaisbrence
* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati (2016)
2016.gadā valstī būtiski palielinājās to iedzīvotāju skaits, kuri iesaistās mūžizglītības pasākumos. Vislielākais skaits iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem iesaistījušies mūžizglītībā, bet vismazāk mūžizglītībā iesaistījušies cilvēki vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Personas, kurām ir augstākā izglītība un kuras ir nodarbinātas, iesaistījušās mūžizglītības pasākumos visbiežāk. Iedzīvotājiem, kuri vēlas piedalīties neformālās izglītības pasākumos, ir jāņem vērā daudz dažādu faktoru: apmācību izmaksas, laika grafiki, ģimenes apstākļi, sava veselība un citi. Bieži vien tos neizdodas apvienot. Neformālās izglītības kursos Latvijā piedalījās gandrīz puse iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki apmeklēja kursus, konferences, lekcijas vai seminārus, bija veicamo darbu kvalitātes uzlabošana, interesējošo un ikdienas dzīvē nepieciešamu prasmju un zināšanu apguve.
Pieaugušo izglītības apsekojums tiek veikts reizi piecos gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai iegūtu vispusīgu informāciju par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju 25 līdz 64 gadu vecumā piedalīšanos mūžizglītībā. Salīdzinājumam – piemēram, 2012.gadā tikai 7 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 65 gadiem iesaistījās izglītības pasākumos.
 
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes pieaugušo izglītības apsekojuma dati


„Mūžizglītības memorandā” nosauktas Eiropas Savienības pilsoņu galvenās pamatprasmes:
    1. Saziņa dzimtajā valodā,
    2. Saziņa svešvalodās,
    3. Matemātikas prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās,
    4. Digitālās prasmes,
    5. Prasme mācīties,
    6. Sociālā un pilsoniskā kompetence,
    7. Pašiniciatīva un spēja uzsākt uzņēmējdarbību,
    8. Kultūras izpratne un izpausme.
Avots: Eiropas Komisija


Kā iegūtās zināšanas vērtē kursu dalībnieki?
Pastāstīt par izglītības programmām un iegūtajām zināšanām lūdzām vairākus Alūksnes novada iedzīvotājus, kas apmeklējuši kursus profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, un vadītājus.

Vērtīgi un mūsdienīgi kursi
Sākot augstskolā mācīties uzņēmējdarbības programmu pirms vairākiem gadiem, paliku bez darba. Līdz ar to radās iespēja piedalīties tolaik piedāvātajās mūžizglītības aktivitātēs. Piemēram, apmeklēju šīs mācības, kad biju 56-57 gadu vecumā. Mācoties grāmatvedības kursos, piedaloties arī citos semināros, sapratu, ka saturiski tie ir ļoti vērtīgi, pamatīgi izstrādāti. Tas man noderēja, lai varētu pabeigt augstskolu. Bez tam man veidojās mūsdienīgs skatījums uz dzīves norisēm, kritiska domāšana dažādas informācijas izanalizēšanai. Varu izmantot vēl tagad iegūtās zināšanas grāmatvedības kursos. Esmu sapratusi, ka ir tomēr liela atšķirība starp gados jauniem un vecāka gadagājuma kursu dalībniekiem, kuri piedalās vienos un tajos pašos kursos. Tāpēc es rosinātu kursu organizētājus apvienot atbilstoša satura apmācībās līdzīga vecuma cilvēkus. Lai cilvēki varētu izvēlēties savām interesēm piemērotus kursus, mūžizglītības programmu veidotājiem Alūksnē vajag ieviest lielāku kursu daudzveidību. Valstī, manuprāt, būtu lietderīgāk mācībām paredzētos līdzekļus izmantot diferencētāk. Piemēram, organizēt pasākumus - tikšanās ar speciālistiem par likumdošanas, nodokļu un citiem ikdienas praktiskajiem jautājumiem. Bet, no otras puses - ja cilvēkiem no pilsētas nomales vai laukiem ir jātiek uz vakarā organizētu pasākumu, tas ir grūti: vai nu ir reti autobusu reisi, vai arī biļetes cena ir par augstu, lai regulāri varētu atļauties braukt ar autobusiem.
Alūksnes bibliotēkas rīkotie pasākumi un sabiedrības izglītošanas aktivitātes ir ļoti interesantas - par to var uzzināt no internetā ievietotās informācijas. Bet kā cilvēkiem gados tur nokļūt uz sarīkojumu klātienē otrajā stāvā? Pēdējo gadu laikā kļūst zināms, ka bibliotēku darbinieki laukos, piemēram, ir kļuvuši par sabiedrības izglītotājiem un palīgiem e-rēķinu un e-reģistrēšanās pieteikumu veikšanā, jo daudzi lauku cilvēki neizmanto datoru. Par šiem cilvēkiem vajadzētu domāt un ieguldīt naudu viņu izglītošanā un informatīvu izdevumu veidošanā. Visur runā, ka arī veselības darbinieki turpmākajos gados pāries uz interneta resursiem - zāļu receptes, nosūtījumi un rezultāti būs elektroniski. Bet kā apgūt visus knifus, kas sasaistīti ar šo interneta resursu izmantošanu, vajag izskaidrot.
Anita, pensionāre no Alūksnes

Zināšanas jāapgūst arī hobijam
Mācīties un apgūt kaut ko jaunu ir mans aicinājums. Es vienkārši esmu tāds cilvēks, kurš nelaidīs izdevību garām - ja tādi kursi, kā mani interesē, būs, es iešu. Man patīk papildināt zināšanas un savu redzesloku. Atkarībā no kursu veida es mācos, lai uzlabotu zināšanas gan savā profesionālajā darbībā, gan papildinātu prasmes priekš hobija. Tādēļ es mācījos šuvēju kursos. Tas kopš bērnības mani ir interesējis un man patīk, jo mamma bija šuvēja. Kursi notika vairākas reizes mēnesī vairākus mēnešus pēc kārtas. Vispār es esmu pozitīvi noskaņota un man šķiet, ka katra iespēja mācīties ir laba, ko izmantojam. Taču uzzināt par mūžizglītības iespējām ir diezgan sarežģīti - nav tomēr tā, ka internetā cilvēks var atrast visu informāciju par kursiem. Piemēram, daudzus cilvēkus interesē, kādi kursi un kad notiks. Cilvēkiem taču ir vispirms jāizvērtē, vai tas būs noderīgi un atbildīs viņu interesēm, vai tie būs bezmaksas vai maksas kursi. Mums agrāk informācija par kursiem nāca no draugiem, paziņām, kas bija dzirdējuši attiecīgi no saviem draugiem un paziņām. Varbūt vajag par kursu iespējām aktīvāk informēt televīzijā, internetā un sociālajos tīklos, lai tiek mācīties katrs, kam tas būtu nepieciešams.
Raimonda no Alūksnes (vārds mainīts)

* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas
valsts budžeta līdzekļiem

"Alūksnes Ziņu" projekta raksti