Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Palielinās pabalstus

Nākamgad Apes novadā stāsies spēkā jauni saistošie noteikumi par pabalstiem un sociālās palīdzības pabalstiem, kurus piešķir Apes novada dome. Jaunie noteikumi paredz arī mainīt dažu pabalstu lielumus, par ko deputāti jau diskutēja pirms nedēļas sociālo jautājumu komitejas sēdē, taču galīgo lēmumu pieņems domes sēdē novembra beigās.

Palīdz dažādās situācijās
Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa deputātiem skaidroja, ka, mainoties likumdošanai, turpmāk saistošajos noteikumos jānodala valsts piešķiramie pabalsti un pašvaldības pabalsti, kas līdz šim bija kā vieni saistošie noteikumi. Turpmāk atsevišķi saistošie noteikumi atrunās pabalstus, kurus sava novada iedzīvotājiem pašvaldība piešķirs papildus valsts noteiktajiem. “Samazināt pabalstu apmēru, kāds tas ir noteikts noteikumos, nedrīkstam. Nedrīkstam pasliktināt iedzīvotāju esošo situāciju. Varam tikai lemt par pabalstu palielināšanu,” sacīja M.Kārkliņa.
Pašvaldība kā līdz šim segs ēdināšanas izdevumus ģimenēm, kurās aug pieci un vairāk bērni, piešķirs 50 eiro pabalstu no ieslodzījuma atbrīvotajiem, vienreizēju pabalstu 75 eiro dokumentu nokārtošanai dažādu dzīves situāciju risināšanai, kā arī piešķirs vienreizēju apbedīšanas pabalstu - 256 eiro, kas domāts situācijās, ja cilvēks, kurš uzņēmies organizēt bēres, nesaņem nekādu cita veida palīdzību. Runājot par apbedīšanas pabalstu, M.Kārkliņa minēja piemēru, kad bēres uzņemas rīkot mirušā cilvēka māsas meita, kas juridiski nav atbildīga par bērēm, – viņa nesaņem nekādus pabalstus no darba devēja vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, taču apņemas cilvēku apglabāt, tādēļ pašvaldība palīdz. Ja tuvinieku nav vispār, apbedīšanu uzņemas sociālais dienests. M.Kārkliņa gan atzina, ka 256 eiro ir pārāk maza summa bēru organizēšanai. Pagājušajā gadā šāds pabalsts piešķirts divas reizes.

Sveiks apaļās jubilejās
Pašvaldības pabalsti paredzēti arī priecīgos dzīves notikumos. Deputāti bija vienisprātis, ka vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts no 75 eiro jāpalielina līdz 100 eiro. “Bērnu nav daudz. Šogad līdz novembra vidum Apes novadā piedzimuši 24 bērni. Citviet pabalsti ir lielāki, pat 200 - 300 eiro, bet mums ir viens no mazākajiem,” pauda M.Kārkliņa. 80, 85, 90, 95 un 100 gadu dzīves jubilejās līdz šim pašvaldība piešķīra 15 eiro pabalstu. Domes priekšsēdētājs Jānis Liberts Apes pilsētas pensionāru vārdā ierosināja šo summu palielināt līdz 50 eiro. “Zinot pensiju lielumu, vajadzētu šo summu palielināt. Vien retajam ir normāla pensija. Cilvēks visu mūžu ir strādājis, mēs varētu nākt pretī,” pauda J.Liberts. M.Kārkliņa piekrita, ka, ņemot vērā dzīves dārdzību, 15 eiro ir maza summa. Ar nākamo gadu 80, 85, 90, 95 gadu jubilejās pabalsts būs 50 eiro, un nākamgad tādu skaistajās dzīves jubilejās saņems 60 novada iedzīvotāji, bet 100 gadu jubilejā pabalsts būs 100 eiro. 100 gadus nākamgad neviens nesvinēs.  

Trūcīgo ģimeņu nav daudz
Tāpat kā līdz šim pašvaldība sava novada cilvēkiem piešķirs sociālās palīdzības pabalstus, piemēram, pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu ne vairāk kā 86 eiro uz vienu mājsaimniecību malkas iegādei, komunālajiem maksājumiem, īrei, palīdzēs bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš sasniedzis pilngadību. “Trūcīgo ģimeņu, kuras izmantotu GMI pabalstu, novadā nav daudz. Lai to saņemtu, ir ļoti daudz nosacījumu. Nākamgad palielinās stundu skaitu, kas jānostrādā šiem pabalsta saņēmējiem. Ja tagad tās ir divas stundas dienā, tad nākamgad būs četras stundas dienā,” stāstīja M.Kārkliņa.
Nav audžuģimeņu
Pašvaldība paredzējusi arī pabalstu audžuģimenēm, kas ir 45 % no valstī noteiktās minimālās algas, un vienreizēju pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei līdz 215 eiro. Šobrīd novadā nav nevienas audžuģimenes. “Ja bērnu ievieto audžuģimenē, mums šim bērnam jāmaksā uzturlīdzekļi. Šobrīd maksājam vienam bērnam, kurš ievietots audžuģimenē ārpus mūsu novada teritorijas. Esam aicinājuši novada cilvēkus kļūt par audžuģimenēm, bet pagaidām neviens nav pieteicies. Šo procesu nevar sasteigt. Jebkurš, žēlodams bērnu, nevar uzņemt viņu ģimenē. Ir jābūt zināšanām, atbildībai, varēšanai un zināmiem apstākļiem. Tas ir nopietns lēmums,” skaidroja M.Kārkliņa.

Bērnunamā jūtas labi
Lai arī audžuģimeņu nav, novadā ir viens bērnunams - bērnu sociālais aprūpes centrs „Gaujiena”. “Pretēji visiem medijos paustajiem uzskatiem es uzskatu, ka mūsu bērnunams nav slikts. Tur ir tikai 18 bērni un personāls spēj katram veltīt uzmanību, viņi nav pamesti. Tanī pašā laikā deinstitucionalizācijas procesa laikā projektā veido paplašinātas ģimenes ar desmit bērniem. Vai tas nav gandrīz tas pats? Mākslīgi radīt audžuģimenes un kādu piespiest nevar. Tai ir jābūt pārliecībai,” atzina M.Kārkliņa. Deputāte Iluta Apine tam piekrita, sakot, ka nav zināms, vai audžuģimenē bērnu uzņems, neatgrūdīs un vai viņš atkal neatgriezīsies institūcijā. Labāk, lai bērnam ir viena zināma vieta, audzinātājas un auklītes.

Cik liela krīze?
Diskusijas raisīja pabalsts krīzes situācijās, kas līdz šim bija 145 eiro. “Tā ir smieklīga nauda. Ja notiek nelaime un ir iznīcināta visa manta, neko daudz ar šo naudu izdarīt nevar. Tādu gadījumu ir maz, tādēļ varētu summu palielināt. Pagājušajā gadā nevienam šādu pabalstu nepiešķīrām,” skaidroja M.Kārkliņa. Deputāti vienojās, ka šis pabalsts varētu būt ne lielāks kā valstī noteiktā minimālā alga. Deputāts Ivars Kalniņš piebilda, ka katra situācija gan būtu jāizvērtē atsevišķi un ne vienmēr jāpiešķir lielākā summa.

* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Alūksnes Ziņu" projekta raksti