Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ministrijas pētījums raisa diskusijas

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma gandrīz visa šī gada garumā veikts pētījums “Optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”. Tajā pausta doma, ka Alūksnes apkaimē varētu reorganizēt divas vidusskolas – Apē un Liepnā. Pētījuma mērķis ir uz izpētes un analīzes rezultātos iegūtiem datiem (gan tagad, gan iepriekš veiktos pētījumos ) radīt plānošanas platformu optimālai  vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveidei nākotnē. Skolu tīkla pētījuma autors ir ekonomģeogrāfs, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs. Pētījumā ieplānotais rezultāts ir neuzlikt nodokļu maksātājiem lieku finanšu slogu un mazināt atšķirības izglītības kvalitātē starp pilsētu un lauku skolām vai lielās atšķirības starp skolām vienā pilsētā. Iecerētie plusi, pēc pētījuma veidotāju ieskatiem, varētu būt finanšu līdzekļu ietaupījums un pedagogu atalgojuma palielinājums, neuzliekot slogu valsts budžetam.

Dina Meistere, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas direktore
Mērķtiecīga rīcība vai sagadīšanās?
Masu medijos pēc pētījuma publicēšanas parādījās viedoklis, ka tiek iznīcinātas pierobežas vidusskolas. Vai tā ir mērķtiecīga rīcība vai sagadīšanās? Varbūt uz pierobežas skolām varētu attiecināt īpašu statusu, jo pārsvarā, ja apvelkam iedomāto rādiusu 25 kilometrus, 50 % ir citas valsts vai ūdens teritorija. Vidusskolas, kurās izglītojamo kopējais skaits sasniedz 120, var nodrošināt izglītības procesa realizāciju, neuzliekot papildu slogu pašvaldībām, saglabājot pamata algas likmi pedagogam. Lai būtu labs rezultāts, jābūt kvalitatīvam materiālam un darītājam. Mūsu skolēni, kuri pēc 9.klases ir izvēlējušies ģimnāzijas, ir labāko skaitā. Ko var secināt? Tātad viedoklis, ka mazajās vidusskolās nav kvalitātes, jo māca vieni un tie paši skolotāji, neiztur kritiku.
Bet, ja runājam skaitļu valodā, tad no mūsu skolas iepriekšējā gada absolventiem 60 % studē, 20 % no tiem budžeta grupā, 20 % budžeta grupa netiek piedāvāta, pārējie izvēlējās tehnikumu un strādā Latvijā. Tie ir skaitļi, bet aiz tiem - cilvēkbērns.
Es domāju, ka vidusskolu pastāvēšana jāatstāj pašvaldību ziņā, jo uz vietas ir labāk redzams process, kadru nodrošinājums, finansējuma nepieciešamība. Latviešu sakāmvārds vēstī: septiņas reizes nomēri, tad nogriez. Iznīcināt var ātri, bet, kā liecina Latvijas pieredze, ātra un nepārdomāta rīcība ne vienmēr ir tā veiksmīgākā.

Taupīt nedrīkst
Aivars Fomins, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Runājot par skolu tīkla reorganizāciju un tā ietekmi uz Liepnas pagasta mācību iestādēm, varu droši teikt, ka divas mācību iestādes vienā pagastā nebūs. Tā kā Liepnas vidusskolas audzēkņu skaits neatbilst valstī noteiktajiem kritērijiem, to saglabāt nav mūsu spēkos. Ja notiks skolu reformēšana, tad, saprotams, cilvēkiem būs jānokļūst no punkta A uz B, līdz ar to noteikti ir jābūt sakārtotiem ceļiem. Manuprāt, tiem bija jābūt jau sākumā tādiem, tikai tad var runāt par skolu reformu. Labi ceļi nav nošķirami no uzņēmējdarbības, jo to darbības attīstības pamatā ir pārvietošanās. Alūksnes novada attīstības programmas izstrādes apspriedē Alūksnes muzejā nesen varēja novērot cilvēku neziņu, ka ir daudz neskaidru jautājumu, kas nodarbina iedzīvotāju prātus. Bija sapulcējušies daudzi jaunieši un arī vecāki - viņi vēlējās gūt skaidrību, varbūt labāk skarbāku, bet lai zinātu, ar ko rēķināties un kā dzīvi plānot.Pagaidīsim Liepnas pagasta  iedzīvotāju viedokļus pēc attīstības programmas apspriedes 23.novembrī, kuras laikā tiks veikta arī aptauja. Tad, kad pagastu iedzīvotāju viedokļi pēc aptaujas būs apkopoti, iedzīvotāji tiks informēti par turpmāko rīcību. Šis jautājums skar gan skolotājus, kuri brauc uz darbu Liepnas pagastā, gan arī ģimenes ar bērniem.

"Alūksnes Ziņu" projekta raksti