Kompetenču izglītība – arvien tuvāk

Mainoties gadsimtiem un gadu desmitiem, izmainās valoda, vārdu krājums un paustā saturs. Tāpat arī izglītības sistēmā ienāk jauni jēdzieni, kas atspoguļo straujās izmaiņas cilvēku domāšanā, sabiedrībā, politikā, ekonomikā un informācijas tehnoloģijās. Ikvienam ir skaidrs, ka reformām ir jānotiek, bet kas ir galvenais, uz kā balstās katra tā sistēma, kurā gaidāmas izmaiņas?
Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centrs izstrādā dokumentu „Kompetenci attīstoša mācīšanās. Ieteikumi izglītības un rīcībpolitikas veidotājiem”, ko 2018.gada vasarā, noslēdzoties valsts pētījumu programmai INOSOCTEREHI (inovatīvi risinājumi sociālajā telerehabilitācijā Latvijas skolās iekļaujošās izglītības kontekstā), nodos atbildīgajām institūcijām, kas to ieviesīs dzīvē. Pirms reformas pilnīgas ieviešanas mācību iestādēs notiek valsts mēroga izpētes process, kurā iesaistītas Latvijas lielāko pilsētu un visu novadu mācību iestādes - pilotskolas, kuras šim pētījumam tika izvēlētas pēc noteiktiem kritērijiem.

Strādās divus gadus
Izglītības reforma paredz gan jauna mācību satura ieviešanu, gan mācīšanās veida pilnveidi. Kompetenci noteiks mācīšanās procesa rezultāts - turpmāk apgūstot pamatprasmes un caurviju prasmes, bērni un skolēni būs spējīgi iegūtās zināšanas, prasmes, attieksmes un vērtības (kopā -  kompetences) pielietot savā darbībā. Caurviju prasmes ietver sevī domāšanas un darīšanas rīkus (problēmu risināšana un kritiskā domāšana, jaunrade un digitālā un mediju pratība), “Es pats” apzināšanās un “Es pasaulē - sadarbība un līdzdalība” prasmes.
Pirms nedēļas projekta “Skola 2030” seminārā Rīgā piedalījās Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes metodiķe un Alūksnes novada vidusskolas skolotāja Silva Zariņa. Visu pilotskolu skolotāju komandas piedalīsies mācībās divu gadu garumā, lai plānotu mācību darbu un mācību sasniegumu vērtēšanu skolēniem. “Decembra sākumā Rīgā notika vadības komandas otrās mācības, lai gan tām vajadzēja notikt jau augustā,” stāsta S.Zariņa. Tad mācību gada sākumā pilotskolās, starp kurām ir arī mūsu vidusskola, būtu skaidrāki mērķi un uzdevumi, ko sasniegt un realizēt šī mācību gada laikā.

Stundu plāni jāveido kopīgi
Neņemot vērā iepriekšminēto, Alūksnes novada vidusskolā tiek apgūta viena no caurvijām - “Sadarbība un līdzdalība”. Pedagogi skolā sadarbojas savā starpā un apgūst mācību satura izmaiņas, bet viens no viņiem Rīgā piedalījās mācību satura iepazīšanā un ieviešanā. Šajā mācību gadā mainījusies arī plānošana visos slāņos, jo tiekas gan komandas, gan priekšmetu skolotāji un savā starpā spriež, piemēram, kā uzlabot skolēnu sekmību un mācību satura apguvi, apmainās ar viedokļiem par pozitīvo un negatīvo pieredzi. Sarunas notiek arī par stundas vadīšanas metodiku, lai stundu norise nebūtu tikai lekcijas veidā. Jau iepriekš ir bijušas kopīgi veidotās stundas, bet šobrīd vēl vairāk tiek īstenota sadarbība starp priekšmetu skolotājiem, piemēram, angļu valoda un ģeogrāfija plānotas kopīgi. Mācību vērtēšana izmainīsies tādējādi, ka tiks veikta arī mācīšanās darbības novērtēšana, ne tikai sasniegtā rezultāta vērtēšana. “Šī mācību gada otrajā pusē Alūksnes novada vidusskolā notiks jaunā mācību satura aprobēšanas izvērtēšana un pārrunas par sasniegtajiem rezultātiem,” informē S.Zariņa.

Kā izmanto tehnoloģijas?
S.Zariņa atzīst, ka Alūksnes novadā katra mācību iestāde ir spiesta pati domāt par informācijas tehnoloģiju iekārtu atjaunošanu. “Diemžēl realitāte ir tāda, ka tehnoloģijas noveco ļoti strauji, bet  trūkst līdzekļu, lai sekotu tam līdzi un iegādātos visu atbilstošo,” saka S.Zariņa. Tā kā mācību satura apgūšana paredz, ka katrā skolā ir jābūt informātikas kabinetam, jo 5., 6. un 7.klasē skolēniem informātika jāmācās obligāti, tad tie ir iekārtoti visās Alūksnes novada skolās. Jaunajā saturā paredzēts, ka informātikas stundas sāksies no 4.klases un turpināsies līdz 9.klasei. Alūksnes novada vidusskola iesaistās projektā “Datorika”, kurā paredzēts to mācīt sākumskolas pirmajās četrās klasēs fakultatīvi. Turpretī jaunajā mācību saturā paredzēts, ka pirmajās trīs klasēs datorikas elementus ieviesīs caur citu mācību priekšmetu mācīšanu un tas būs atkarīgs no skolas iekšējās plānošanas. “Ko pie datora var mācīt pirmās klases bērnam? Iepazīt klaviatūru un visus burtiņus, tāpat dažādas spēles, lai apgūtu rakstības pratības,” skaidro S.Zariņa.
Ļoti gausi skolās notiek balsošanas rīku ieviešana un izmantošana mācību stundās, jo nav lielas atsaucības no priekšmetu skolotājiem. Turpretī projektori un baltās tāfeles jau ir skolas mācību darba ikdiena, kas palīdz skolotājiem mūsdienīgu metožu pielietošanā un piesaista skolēnu uzmanību stundas tēmai. Konkrētam stundas uzdevumam tiek lietotas arī individuālās mobilās ierīces, lai veiktu simulācijas, izmantojot mobilās aplikācijas ideju ģenerēšanai. S.Zariņa gan piebilst, ka tomēr mobilo telefonu lietošana stundā nedrīkst traucēt veikt citus uzdevumus, kam tie nav nepieciešami.

Skolotājiem jāmācās mācīties
Sekojot līdzi mūsdienu prasībām, daudzi dažādu nozaru zinātnieki un minēto jomu profesionāļi izsaka priekšlikumus, ģenerē idejas, kā reformēt novecojušo izglītības sistēmu. Pedagoģijas pamatakmeņi paliek tie paši: veicināt domāšanas attīstību, sniedzot jaunas zināšanas; uzlabot dažādas prasmes. Kā jauns papildinājums tiek minēts attieksmju un vērtību nostiprināšana mācību procesā. Par jauno mācību satura projektu „Skola 2030” notiek plašas diskusijas, to atspoguļo presē, televīzijā un radio.
Skolotāji savas profesionālās kompetences varēs pilnveidot, mācoties mācīties, un ar to rādīt piemēru skolēniem, kā mācīties. Tātad katra skolotāja uzdevums būs atteikties no tradicionāliem viena priekšmeta rāmjiem, bet pielāgot darba vidē jauniegūtās zināšanas, risināt problēmas neparedzētās situācijās sadarbībā ar citu mācību priekšmetu skolotājiem.

Aicina iesaistīties
apspriešanā
Sabiedriskajai apspriešanai šobrīd nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai”. Ar to var iepazīties vietnē “www.skola2030.lv”. Dokumentā vienkopus aplūkoti mērķi, galvenie sasniedzamie rezultāti skolēnam, apgūstamais mācību saturs, pieeja mācībām un mācību darba organizācijai visās vispārējās izglītības pakāpēs – pirmsskolā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Sabiedriskā apspriešana notiks līdz 2018.gada 1.februārim, un šī ir unikāla iespēja skolotājiem, vecākiem, uzņēmējiem, ikvienam sabiedrībā ietekmēt saturu mācībām skolās Latvijā. Sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties, izvērtējot sniegtos komentārus un ieteikumus, uz šī dokumenta pamata apstiprināšanai Ministru kabinetā tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības standarts.
*Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


"Alūksnes Ziņu" projekta raksti