Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā šodien jāstrādā pagastu tautas namiem?

Alūksnes Kultūras centrs (KC) pēc rekonstrukcijas aizvada jau trešo sezonu. Alūksnieši joprojām priecājas par skaisto namu un naski apmeklē pasākumus. Fakts, ka beidzot Alūksnes novadā ir skaista galvenā kultūras iestāde, ir ieviesis izmaiņas pagastu tautas namu darbībā. “Alūksnes Ziņas” skaidro, kādas jaunas vēsmas tas viesis pagastu kultūras dzīvē un kāpēc tautas namam pagastā būtu jābūt pēdējai iestādei, kur izslēdz gaismu.
Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte vērtē – lai arī Alūksnes KC pēc rekonstrukcijas rit trešā sezona, nevarētu teikt, ka tas ir pilnībā noformulējis, kā strādāt.
- Jūsuprāt, kā KC izdevies sevi pierādīt šajā laikā?
- Manuprāt, viņi vēl ir meklējumos – cik daudz, cik intensīvi, kurās dienās piedāvājumu veidot. Nenoliedzami, Alūksnes KC Latvijā jau ir atpazīstams – visas lielās producentu kompānijas to  zina kā vienu no labākajām koncertzālēm, nesaucot to par kultūras centru. Varbūt šķiet dīvaini, bet šobrīd Latvijā vērojama tendence – iedzīvotāju paliek mazāk, tomēr  kultūras piedāvājums no producentu kompānijām ir milzīgs, arī uz reģioniem. Atpazīstamību un kvalitātes zīmi Alūksnes KC ir malacīgi dabūjuši mērķtiecīga darba rezultātā, jo ne velti visi uzsver, cik labi tiek šeit uzņemti, cik labi šeit jūtas, cik labas ir mākslinieku ģērbtuves. Alūksne šobrīd Latvijā noteikti ir viena no kultūras mekām, uz ko lielie mākslinieki “met aci”. Tas noteikti ir ne tikai KC nopelns, bet arī skatītāju, jo viens ir uzbūvēt KC, otrs – kā piepildīt zāli. Cilvēki šodien dara tā: ja zina, ka būs labs pasākums, ir gatavi maksāt arī dārgāk - 15, 20 un vairāk eiro par biļeti, bet tad viņi grib sagaidīt arī kvalitāti. Bet, ja vienreiz piedzīvo vilšanos, tad pēc tam neapmeklē arī bezmaksas pasākumus.
- Skatītājs šodien ir izvēlīgs un prasīgs?
- Jā, jo viņš tam velta savu laiku un naudu. KC ar lielāko daļu savu pasākumu to arī nodrošina.
Tiesa, piedāvājuma ir ļoti daudz, un neesam jau uzbūvējuši koncertzāli, bet gan KC – vietu, kur arī mums pašiem, alūksniešiem, ir jārod iespēja izpausties un izmantot sev radīto infrastruktūru. Gribētos, ka šādām vajadzībām – laikam un vietai savējiem – KC niša būtu lielāka, nekā tā ir šobrīd. KC vairāk jādomā par saviem lieliem un tradicionāliem pasākumiem. Ļoti labi to iesākām ar deju festivālu “Alūksnes ziema”, bet gribētos arī vairāk pasākumu ģimenēm ar bērniem un tamlīdzīgi – tādu, kur alūksnieši var vairāk līdzdarboties! Tiesa, alūksnietis šobrīd ir izslāpis pēc profesionālās mākslas, ko nevarējām īstenot vecajā tautas namā. Tagad tas viss ir un to tik ļoti gribas! Es to uztveru mierīgi, jo šī KC ir vēl tikai trešā sezona – mēs vēl gavilējam par KC! Ar laiku tas viss nostabilizēsies. Ir prieks, ka cilvēki nāk uz KC un līdztekus var izmantot labu infrastruktūru – ērtus krēslus, KC kafejnīcu, plašu stāvlaukumu, KC nemitīgi skatāma kāda izstāde. KC apmeklējums kļūst par īstu piedzīvojumu – ne tikai apmeklēt pasākumu, bet pabarot dvēseli vēl ar daudzām lietām. KC ir ļoti noslogots. Nevar vienreiz nedēļā rīkot pasākumu – viņi ņem lielas programmas, šovus, kas maksā lielu naudu. Tā kā pasākumu ir daudz, ar vienu viņi finansiāli iegūst, ar otru – zaudē, un viss ir līdzsvarā, var dzīvot.
- Alūksnes novada pašvaldība nelīdzfinansē lielo pasākumu norisi Alūksnes KC?
- Nē, koncertiem, izrādēm no pašvaldības KC finansējums netiek dots, viņiem pašiem tas ir jānopelna. Alūksnes KC strādā sava budžeta ietvaros. Ļoti reti ir pasākumi, kad KC lūdzis pašvaldības finansējumu šādiem mērķiem. KC var atpelnīt savu darbību. Viņiem jādomā kā mazam uzņēmējam – cik pārdošu biļetes, cik nopelnīšu, cik paredzēt naudas pasākumam budžetā. Protams, tradicionālajiem pasākumiem, piemēram Bānīša svētkiem, pilsētas svētkiem un līdzīgām norisēm, ir arī pašvaldības finansējums.
- Ko darīt un kā strādāt pagastu tautas namiem, kad rekonstruēta novada galvenā kultūras iestāde?
- Mēs visi uz to gājām, lai mums būtu skaists KC. Paldies visiem, ka nu tas ir! Mums visu laiku ir jāmainās. KC piedāvā daudzus profesionālās mākslas pasākumus un savas ietilpības dēļ to var atļauties, savukārt pagastu tautas namos maksimālā telpu ietilpība ir 250 sēdvietas, tādēļ nav vērts pretendēt un aicināt lielās producentu apvienības. Šobrīd lēnām veidojas sistēma, ka Alūksnes KC piedāvā profesionālo mākslu, bet pagastos vairāk strādā ar amatiermākslu un pusprofesionālo mākslu – ar tiem, kas nav īsti amatieri, bet nesaņem arī ikdienas algu. Arī pagastu tautas namiem jāmainās līdzi laikam. No amatiermākslas snieguma arī var izveidot ļoti profesionālas programmas, bet tad jāpiesaista režisori vai arī pašam tautas nama vadītājam jābūt spēcīgam šajā jomā, lai būtu kvalitāte. Un nav tiesa - ja maz naudas, tad nav kvalitātes, jo naudai ar kvalitāti nav nekāda sakara. Kvalitāti var nodrošināt arī ar maziem līdzekļiem.
Pagastos jādomā, kā ar amatiermākslu izveidot interesantu piedāvājumu. Visi pagastu cilvēki nebrauc uz pasākumiem Alūksnes KC, bet arī šie cilvēki grib vēl kaut ko redzēt un baudīt! Tad nu pagastos jādomā, ko interesantu, sev raksturīgu, unikālu izveidot. Pagastos šodien jākļūst daudz radošākiem, nekā bija tad, kad Alūksnes KC nebija rekonstruēts.
- Rīkot tikai balles nevar, baļļu rīkošana pagastu tautas namos vispār pamazām izzūd...
- Jāatceras, ka tautas nams ir sabiedriska iestāde, kurai pat nav noteiktas robežas, ko tur varētu darīt! Ir pagasti, kur tautas nama kolektīvos līdzdarbojas simts cilvēki – divreiz nedēļā dzied, dejo, spēlē teātri. Tā ir vieta, kur cilvēkiem izpausties. Pagastos tas kļūst arvien svarīgāk. Skolas mēs nevaram mākslīgi noturēt, ja nav bērnu, ko mācīt. Cilvēki vienmēr – vairāk vai mazāk – dzīvos pagastos, un viņiem vajag normālu dzīves kvalitāti. Tautas nams kā vieta, kur dažādiem iedzīvotājiem pulcēties, ir ļoti svarīga! Māmiņām, senioriem, kas šobrīd mūsu novadā ir ļoti aktīvi, rokdarbniecēm, vingrošanai un citām interešu grupām. Ja tautas nama vadītājs saprot, ka uz ballēm cilvēki vairs nenāk, tad arī nevajag tās balles.
- Vēl viena tendence, kas pēdējos gados vērojama Alūksnes novadā – lai arī iedzīvotāju skaits samazinās, dažādu amatiermākslas kolektīvu skaits palielinās.
- Jā. Bejā un Veclaicenē izveidojās pat deju kolektīvi, Kolberģī tika nodibināts koris, kļūst vairāk dažādu interešu kolektīvu. Cilvēkiem negribas sēdēt mājās, viņiem gribas iziet sabiedrībā, aiziet līdz tautas namam, kaut ko pamācīties, izglītoties, satikties. Es neesmu pesimistiska attiecībā uz to, ka cilvēkiem nevajadzēs kultūru. Protams, nekad nevarēšu pateikt, kāda būs nākotne – varbūt tiešām iedzīvotāju skaits būtiski saruks, pašvaldības budžets arī un būsim spiesti domāt par optimizāciju. Tomēr kā kultūras darbiniece saku: aizbraukt no viena pagasta tautas nama uz otru, neesot tur ikdienā, nerunājot ar cilvēkiem - tā būs tikai durvju atslēgšana! Neviens neies šajā namā. Tur, kur ir labi kultūras darbinieki, pagasta cilvēki iet uz tautas namu un asociē to ar vadītāju. Vadītājam jābūt kā staigājošai reklāmai – jāuzrunā cilvēki, jāaicina uz pasākumiem, jāiesaista.
- Uzliekot pagasta centrā tikai afišu, nekā nebūs?
- Tieši tā – kultūras procesi tā uz priekšu nevirzās. Kultūrā ārkārtīgi svarīgas ir personības. Ja pagastā nav cilvēka – tautas nama vadītāja, kurš uzrunā, vada, domā, piedāvā, tad nebūs.
- Lielākajā daļā Alūksnes novada pagastu ir šādi tautas namu vadītāji?
- Cenšas būt. Daudzviet ir ļoti pieredzējuši tautas namu vadītāji. Tiesa, kultūras darbiniekiem nemitīgi jāģenerē idejas – viņi visu laiku smeļ no sevis kā no akas, vienubrīd iestājas rutīna, tādēļ jāvēro, ko dara kolēģi, televīzija, internets, kur var aizgūt idejas, daudz jālasa. Jābūt ar mūsdienīgu skatījumu, ņemot vērā, ka pieejamais finansējums nav liels un nekad tāds nav bijis. Jāizmanto projektu iespējas, nevar tikai prasīt no pašvaldības. Radošums šodien ir liela vērtība -  ne tikai kultūrā, diemžēl ne vienmēr to novērtē.
- Šobrīd norit Alūksnes novada jaunās attīstības programmas 2018. līdz 2022.gadam sarunas pagastos. Ko saka iedzīvotāji, uz ko rosina kultūras jomā?
- Alūksnes sarunās izskanēja, ka nepieciešami Alūksnes novada lielie zīmola pasākumi, kas liek izskanēt novada vārdam. Šobrīd strādājam pie Alūksnes novada tūrisma mārketinga stratēģijas. Vidzemes Augstskolas tūrisma pasniedzējs Andris Klepers izpētīja, kad gada griezumā sociālajos tīklos ir lielākā cilvēku interese par Alūksni, un secināja, ka tas ir divu pasākumu laikā: Alūksnes pilsētas svētkos, kas notiek līdztekus kapusvētkiem, un janvārī Alūksnes ziemas rallija laikā. Būtu labi, ja šādu pasākumu būtu vairāk. Mums ir arī, piemēram, Bānīša svētki, Malēniešu svētki, Zušu svētki, bet nevaram Latvijas līmenī aizklauvēties līdz cilvēkiem tik masveidīgi, jo piedāvājums visur ir ārkārtīgi liels. Turklāt daudzviet šos pasākumus rīko privātās kompānijas un pašvaldība ir tikai kā viens no sadarbības partneriem. Alūksnes sarunu laikā izskanēja doma, ka varbūt arī mums ir jāuzrunā lielās kompānijas. Tas nebūs viegli, jo Alūksne ģeogrāfiski izvietota pierobežā un ir dārga vieta pasākuma “uzbūvēšanai”. Viena no idejām, ko varam apdomāt un kas izskanēja, ir radīt kādus svētkus līdztekus svecīšu vakaram Alūksnes Lielajos kapos, jo tad uz pilsētu atbrauc ļoti daudz cilvēku. Šo “ļoti daudz” vajadzētu izmantot un noturēt cilvēkus pēc iespējas ilgāk.
- Kādi tradicionāli pasākumi varētu notikt pagastos?
- Pagastos katram ir jādomā par savu unikālo. Visur tas nebūs iespējams, bet tiem, kam unikālais jau ir radīts, tas strādā labi. Piemēram, Veclaicenē – pierobežas aspekts un sadarbība ar igauņiem, viņu nākotnes potenciāls ir tūrisma piedāvājums. Jaunlaicenē ir malēniskais un Malēniešu svētki, Kalncempjos – Ates muzejs un Pļaujas svētki, kas ir ļoti liela vērtība, Ilzenē – dažādi netradicionāli un sportiski pasākumi. Šādi būtu visiem jāatrod savas stiprās puses. Man ļoti patīk, ka Liepnas jaunieši aktīvi līdzdarbojas pasākumu radīšanā. Jaunanna vienmēr izceļas ar savām netradicionālajām sporta spēlēm un saimnieču pasākumiem – cik brauc uz Jaunannas pasākumiem, vienmēr zāle ir pilna, tātad cilvēkiem tur patīk iet. Daži tautas nami vēl ir meklējumos... Prieks, ka tautas nami savā starpā sadarbojas un, sākot sezonu, saskaņo pasākumu laikus, lai nepārklātos, jo uz pasākumiem mēdz braukt arī kaimiņu pagastu cilvēki. Noteikti izdzīvos pašu veidoti notikumi, kas ir savdabīgi – to visiem novēlu!
Kultūra ir sena un ļoti nozīmīga nozare, kas rūpējas par vēsturi, tradīcijām un visu to, kas ir ļoti svarīgs, kas jākopj, bet ko nevar pārdot – tas jādara kā misijas darbs, arī pašvaldībām. Ja pagastā nav skolas, noturēt inteliģenci ir ļoti grūti. Skolas slēgšana pagastā uzreiz ietekmē visas jomas. Tautas namam būtu jābūt pēdējai iestādei pagastā, kur izslēdz gaismu... Pagastos, kur jau vairs nav skolu, tautas namiem ir ārkārtīgi svarīga loma ar savām aktivitātēm noturēt bērnus, jauniešus, viņu lokālo piederību.

Alūksnes novada pagastu kultūras namu vadītāju viedokļi

Alsviķu pagasta kultūras nama vadītāja Marina Ramane: “Alsviķu kultūras nama darbība pēc Alūksnes KC rekonstrukcijas ir mainījusies, jo atrodamies piepilsētā. Alūksnē tagad ir plašs profesionālās mākslas piedāvājums, tādēļ Alsviķos esmu atteikusies no lieliem pasākumiem, kas iepriekš palaikam tika piedāvāti. Vairāk rīkoju vietējo amatiermākslas kolektīvu pasākumus un sekoju tam, lai piedāvājums nepārklātos. Ja arī mēs Alsviķos paņemtu kādu lielo mākslinieku, tas nebūtu tā vērts, jo nāktos piemaksāt lielu iztrūkstošās summas starpību. Alsviķu pagastā ir cilvēki, kuri apmeklē pasākumus Alūksnes KC. Arī tie, kam nav sava personiskā transporta, veiksmīgi pielāgojas un izkārto transportu, lai nokļūtu gan uz pasākumu Alūksnes KC, gan pēc tam mājup. Kultūras namu darbība šobrīd arī kopumā mainās, un tas ir tikai normāli. Variēju – tagad biežāk ir kinoseansi, dažādas radošas un izglītojošas nodarbības. Arī 10 līdz 30 cilvēkiem, kuri vēl ir gatavi nākt un kaut ko apgūt, ir jārada piedāvājums. Ja to nedarīsi, arī šai cilvēku grupai ar laiku šķitīs, ka labāk tomēr nekustēt no mājas. Jādomā par piedāvājumu, lai pagastu kultūras namu durvis netiek aizvērtas.”

Zeltiņu pagasta tautas nama vadītāja Gunita Paleja: “Zeltiņos nekas būtiski nav mainījies, jo profesionālās mākslas programmas, ko piesaista Alūksnes KC, mēs Zeltiņos tāpat nevarētu īstenot. Esmu ļoti priecīga, ka mūsu Alūksnes KC tagad ir šāda iespēja – tur notiek tādi pasākumi, kādus mēs pagastos nekad nespētu noorganizēt! Organizējamies un braucam no Zeltiņiem arī uz Alūksni. Zeltiņos organizējam savam maciņam atbilstošus pasākumus un nodarbības dažādām interešu grupām. Mēs ar Alūksnes KC nekonkurējam. Turklāt uz izrādēm, koncertiem Zeltiņu tautas namā brauc arī cilvēki no Lejasciema, Beļavas un citiem kaimiņu pagastiem. Zeltiņos šobrīd plaši tiek apmeklētas dažādas interešu nodarbības, piemēram, ārstnieciskā vingrošana, interešu grupas “Zeltenes” aktivitātes, uztura speciālistu lekcijas un citas. Uzklausām iedzīvotāju vēlmes un rīkojam, iedzīvotāji arī paši līdzfinansē šīs aktivitātes. Jā, tie nav 100 vai 150 cilvēki, bet ir. Protams, notiek arī koncerti, izrādes un ikgadēji tradicionālie pasākumi. Balles gan rīkojam ļoti reti, jo nav pieprasījuma - tā ir vispārēja tendence.”

Veclaicenes pagasta tautas nama vadītāja Maija Rozīte: “Veclaicenē nekas īpaši nav mainījies. Cenšamies vairāk organizēt pasākumus dažādām iedzīvotāju grupām. Ir tikšanās senioriem, ko pensionāri labprāt apmeklē, radošās darbnīcas bērniem, meistarklases. Mēģinām domāt radoši. Pieprasījuma pēc ballēm ar dejām gan vairs nav. Pagasta tautas namam jābūt visiem pieejamai iestādei ar kultūrvidi, nedaudz jāveic arī sociālais darbs. Uz pasākumu Alūksnē pensionāri varbūt nebrauks, bet uz sava pagasta pasākumu atnāks. Jābūt sakoptai videi, kur iedzīvotājiem tikties un kaut ko gūt, atpūsties no ikdienas. Jā, cilvēku pagastā paliek mazāk, īpaši bērnu. Diemžēl šogad Veclaicenē nav piedzimis neviens mazulis... Ar cerībām raugāmies uz tūrisma attīstību Veclaicenē. Mums ir attīstījusies kultūras tūrisma nozare. Igauņu tūristi vai amatierkolektīvi, braucot uz Latviju, piestāj Veclaicenē, mēs sniedzam viņiem koncertu, nodrošinām pusdienas, viņi uzkāpj skatu tornī, apskata Veclaiceni. Alūksnes novada sporta darba organizators Vilnis Veļķeris mūs ir “ievilcis” dažādu sporta sacensību norisē, kur ar prieku iesaistāmies. Veclaicene vienmēr gaida ciemiņus un tūristus – esam viesiem atvērti!”

Māriņkalna tautas nama vadītāja Inta Tolstiha: “Būtiski tautas nama darbībā nekas nav mainījies. Neaicinām uz Māriņkalnu vairs lielus māksliniekus, jo nevaram atļauties – viņi prasa lielu maksu. Bet tāpat rīkojam teātru izrādes, koncertus, ko spējam atļauties – lai būtu dažādība. Alūksnē ir augstākas biļešu cenas. Nereti dzirdams, ka pagasta cilvēki domā, braukt vai nebraukt uz Alūksnes pasākumu. Diemžēl izjūtam, ka pagastā paliek arvien mazāk cilvēku – tāpat kā citur. Ar Alsviķu un Jaunlaicenes pagastu kultūras iestādēm saskaņojam pasākumu norises laikus, lai nedublētos. Cilvēki tiek uzrunāti personīgi apmeklēt pasākumus Māriņkalnā.”

Mālupes pagasta saieta nama vadītāja Iveta Zvejniece: “Neteiktu, ka kaut kas būtiski mainījies. Alūksnes KC ir ļoti labs, tur ir omulīgi un notiek cita līmeņa pasākumi, par ko priecājamies, tos apmeklējam. Mūsu saieta nama ietilpība ir līdz simts cilvēkiem. Mēs arī iepriekš lielus pasākumus nevarējām rīkot. Mālupes saieta namam ir pastāvīgi apmeklētāji. Cilvēki ir jāiesaista dažādās aktivitātēs arī ikdienā. Ja to nedarīsim, tad viņi nenāks arī uz saieta nama pasākumiem. Uzaicinu, iedrošinu – tad viņi ir atvērti, jo jūtas gaidīti, un atnāk.
Mums saieta namā ir rokdarbu pulciņš, kurā dalībnieču skaits arvien palielinās – katru gadu par četrām. Laukiem tas ir daudz! Un starp viņām ir arī sievietes, kuras līdz tam nenāca sabiedrībā. Pulciņa dalībnieces kļūst aktīvas, iesaista ģimenes locekļus. Izglītojam sievietes, jo tas paplašina viņu redzesloku, raisa interesi pašām būt sabiedriski aktīvām. Daudzām vīri strādā ārzemēs, pašas pa māju audzina bērnus, uz nodarbībām viņas nāk kopā ar bērniem. Jā, tā varbūt ir sociālā funkcija, bet, manuprāt, šodien nevaram atdalīt kultūru no sociālās dzīves. Tām jāiet roku rokā, lai mums te, pagastos, arī vēl kaut kas būtu. Priecājos par katru mammu, kas nāk, viņas izsaka idejas, jūtas labi – prieks! Ļoti izjūtam to, ka Mālupē vairs nav skolas. Iepriekš sadarbībā ar Mālupes pamatskolu rīkojām nelielus, sirsnīgus pasākumus. Tagad sadarbojos ar Malienas pamatskolu, nākotnē domāju attīstīt sadarbību arī ar Bejas pamatskolu, jo arī tur mācās Mālupes bērni. Arī turpmāk mērķis ir apdzīvot saieta namu sava pagasta cilvēkiem un viņu vajadzībām, amatiermākslai. Tiesa, palaikam atļaujamies uzaicināt arī kādu lielāku mākslinieku, piemēram, nedēļas nogalē pie mums koncertēja viens no trim tenoriem - Gundars Ruņģis. Mērķis ir saglabāt Mālupē sabiedrisko dzīvi, tradīcijas.”

Jaunlaicenes pagasta tautas nama vadītāja Māra Svārupe: “Izmaiņas ir diezgan lielas. Savulaik Jaunlaicenē aicinājām māksliniekus ar vārdu. Nevienā citā pagastā nebija, piemēram, Niks Matvejevs, Ainars Mielavs, “Oranžais koris”. Tagad, protams, viss ir mainījies – šī niša mums ir aizslēgta. Turklāt lielie mākslinieki ir būtiski palielinājuši cenas, bet 10 eiro par biļeti pagasta tautas namā neviens nav gatavs maksāt. Tomēr esmu ļoti priecīga, ka mums tagad ir KC, kur notiek pasākumi visām gaumēm. Vienīgie iebildumi - varēja būt teātra izrāžu piedāvājums un par biļešu cenām, bet cenu apmērs ir saprotams. Protams, kopš KC rekonstrukcijas Jaunlaicenes kultūras dzīvē esam radījuši ko jaunu, tikai jautājums – vai tas strādā uz auditoriju, kas pirms tam mums bija pamatapmeklētājs, tas ir, pensionārs. Danču vakari, ko rīkojam, ir pavisam citai auditorijai, turklāt tos apmeklē arī no citiem novadiem, bet paši jaunlaicenieši uz tiem nāk maz. Aizgūstot ideju no Apes “Prāta laboratorijas”, esam radījuši Prāta spēles bērniem un jauniešiem, kas ir labi apmeklētas. Bet arī te strādāt tikai uz Jaunlaiceni būtu pa tukšo – lai arī pagastā ir apmēram 50 bērni, izveido tikai vienu komandu, pārējās atbrauc no kaimiņiem.
Vidējā paaudze nenāk uz tautas nama pasākumiem. Es nezinu, ko viņiem piedāvāt. Vai skatītājs šodien ir prasīgs? Īsti negribētu piekrist – ja viņš izklaidējas “Klondaikā”, lai arī netālu ir KC ar savu piedāvājumu, kur te izpaužas viņa prasīgums? Tas būs skarbi, bet daļa apmeklētāju patiesībā ir kļuvuši tupāki. Jaunlaicenē bija Regīnas Devītes monoizrāde – jā, nopietna izrāde, ar ļoti dziļu domu. Bija 12 apmeklētāji... Tajā pašā laikā izrādē “Ontans i Anne”, kur staigā pa skatītāju rindām un dala kandžu, skābētus gurķus – zāles ir pārpildītas! Jā, skatītājs ir jāaudzina, bet šodien pagastu tautas nami skatītājam iztop un ne labākajā nozīmē. Var piekrist, ka ir nerentabli ik pēc astoņiem kilometriem uzturēt tautas namu ar darbiniekiem, apsaimniekot ēkas. Izdevīgāk ir 10 cilvēkus ar autobusu aizvest uz pasākumu Alūksnē. Tomēr tad nebūtu arī amatiermākslas, jo cilvēki uz ikdienas mēģinājumiem nebraukātu kilometriem tālu.”

— Līga Vīksna

* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas
valsts budžeta līdzekļiem

"Alūksnes Ziņu" projekta raksti