Faktiskās izmaksas ir lielākas, nekā maksā iedzīvotāji

Apes novada domes oktobra sēdē apstiprināja ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas Apes novada teritorijā. Kāds pēc faktisko izmaksu aprēķināšanas būs pakalpojumu tarifs, deputāti lems nākamajā domes sēdē.

Maksā mazāk
Ekonomisti aprēķinājuši, ka kubikmetrs ūdens faktiski Apē izmaksā 0,99 eiro (kopā ar PVN - 1,20 eiro), notekūdeņi – 1,23 eiro (1,49 ar PVN), savukārt domes 2015.gada sākumā apstiprinātā cena attiecīgi ir 0,61 eiro un 0,80 eiro ar PVN. Trapenē kubikmetrs ūdens faktiski izmaksā 0,92 eiro (1,11 eiro ar PVN), bet notekūdeņi – 0,62 eiro (0,75 eiro ar PVN), bet šobrīd cena, ko cilvēki maksā ir  attiecīgi 0,39 eiro un 0,57 eiro ar PVN. Aprēķini liecina, ka Gaujienā kubikmetrs ūdens izmaksā  1,37 eiro (1,66 ar PVN), notekūdeņi – 1,16 eiro (1,40 eiro ar PVN). Iepriekš apstiprinātā cena par ūdeni bija 0,63 eiro ar PVN, par notekūdeņiem – 0,81 eiro ar PVN. Aprēķinātās izmaksas ir divas reizes lielākas, nekā šobrīd maksā iedzīvotāji. Aprēķini veikti pēc regulatora izstrādātajiem noteikumiem.

Kādi ir zudumu cēloņi?
“Nav skaidrības par izejošajiem skaitļiem – izpumpētais ūdens, tīklā padotais ūdens, bet kur paliek puse no tīklā padotā ūdens? Piemēram, Trapenē tīklā padod 17 000 kubikmetru ūdens, bet apmaksāti ir tikai 9000 kubikmetru. Vai tā var būt?” vaicāja deputāts Andris Rubins.
Ekonomiste Santa Pilskalne skaidroja, ka rādītājus iesniedz speciālisti. “Mēģinām saprast, kur ūdens paliek: vai tie ir zudumi, plīstot caurulēm, vai nav nodoti skaitītāju rādījumi. Tas ir nenoskaidrotais, kas jānoskaidro. Tas nav nevienam šobrīd skaidrs,” pauda S.Pilskalne.
Izpilddirektors Viesturs Dandens atzina, ka skaitļi atspoguļo reālo situāciju. “Jau gadu par šo problēmu runājam. Arī citās pašvaldībās šīs starpības ir lielas. Par to jau runājām izpilddirektoru seminārā. Starpība, protams, nevar būt puse. Cēloņi ir trīs: zudumi, kas nav atrasti, bet nereti atrodas; uzskaites īpatnības, jo varbūt kāds nav nodevis rādījumus; vai arī kāds zog un nav fiksēts kāds patērētājs. Piekrītu, ka starpība ir par lielu. Tas ir mulsinoši. Reizēm plīsumus ir grūti atklāt,” teica V.Dandens.

Pārmaiņas sola 2019.gadā
Domes priekšsēdētājs Jānis Liberts atzina - problēma ir tajā, ka novada teritorijā ir uzstādīts ļoti maz patērētā ūdens skaitītāju. “Ne šovasar, bet iepriekšējās vasarās skaitītāju nebija izdevīgi likt, jo maksā par personām, bet privātās mājas patērē krietni vairāk, jo laista arī dārzus un siltumnīcas. Līgumā ir teikts, ka jāinformē, cik cilvēku vai dzīvnieku ir saimniecībā, bet reāli tas netiek darīts, un neviens nepārbauda, cik cilvēku dzīvo mājā. Ceru, ka situācija līdz ar 2019.gadu mainīsies, jo Ministru kabineta noteikumi paredzēs, ka visiem patērētājiem īpašumā jābūt skaitītājam. Nav pareizi, ka tie, kuriem ir skaitītāji, maksā par visu patērēto, bet tie, kuriem nav – vienu summu,” pauda J.Liberts un piebilda, ka lielākie patērētāji nav daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie, bet gan privātmāju īpašnieki.

Vajag kontrolskaitītājus
A.Rubins ierosināja dažādās vietās izlikt kontrolskaitītājus, lai saprastu, kur un cik daudz ūdens aiztek. Deputāts Ivars Kalniņš norādīja, ka šādi skaitītāji maksā bargu naudu un būs arī sarežģīti uzliekami. A.Rubinu mulsināja tas, ka Apes pilsētā patērētāju ir mazāk nekā Trapenē un Gaujienā. S.Pilskalne skaidroja, ka tā tiešām ir, jo Apē lielākoties mājās ūdeni iegūst no akām un arī jaunajam ūdensvadam apenieši nemaz tik naski nepieslēdzas. “Jo modernāks ūdensvads, jo dārgāks ir ūdens,” diskusijas noslēgumā secināja I.Kalniņš.

*Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Alūksnes Ziņu" projekta raksti