Daudzdzīvokļu mājās atgriezīsies tiešie maksājumi

Alūksnes novada daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem drīzumā būtiski mainīsies ierastā kārtība, veicot norēķinus par saņemtajiem komunālajiem maksājumiem – siltumu, ūdeni, kanalizāciju, atkritumiem. Novadā pēc daudziem gadiem atgriezīsies pie tiešo maksājumu sistēmas. Tas nozīmē, ka par šiem saņemtajiem pakalpojumiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vairs nenorēķināsies caur pašvaldības SIA “Alūksnes nami”, bet gan ar katru pakalpojuma sniedzēju individuāli.

Jau sasauc sapulces
Lai diskutētu par jauno kārtību un uzklausītu Alūksnes daudzdzīvokļu māju vecāko un pilnvaroto personu domas, pagājušajā nedēļā SIA “Alūksnes nami” rīkoja māju pilnvaroto personu, māju vecāko un pārstāvju sapulci. Paredzēts, ka jaunā kārtība vispirms tiks ieviesta maksājumos par sadzīves atkritumiem ar SIA “Pilsētvides serviss”, kas Alūksnes novada sadzīves atkritumu apsaimniekošanu sāka ar 12.novembri. Norēķinoties par atkritumiem, jau decembrī Alūksnes novada daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būs jāveic tiešais maksājums “Pilsētvides servisam”. Savukārt nākamgad ar 1.janvāri jaunā kārtība tiks ieviesta arī norēķinos par siltumu ar akciju sabiedrību “Simone” un ūdeni, kanalizāciju ar SIA “Rūpe”. Vairākas daudzdzīvokļu mājas jau sākušas sasaukt sapulces, lai lemtu par maksājumu kārtības maiņu.
Sapulcē piedalījās arī SIA “Pilsētvides serviss” pārstāves Marina Afanasjeva un Kristīne Andrejeva, kuras stāstīja par jauno kārtību atkritumu apsaimniekošanā, kā arī atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Solīja palielināt šķiroto atkritumu laukumu skaitu un ar katru daudzdzīvokļu māju individuāli risināt dažādus mājai aktuālus jautājumus. Abas solīja, ka lielās soda sankcijas par piejaukumu kopējā sadzīves atkritumu konteinerā netiks piemērotas. Daudzdzīvokļu mājās atkritumu izvešanas sistēma paliks līdzšinējā – pirmdienās, trešdienās, piektdienās. Ārkārtas situācijās būs iespēja pieteikt citu izvešanas laiku, iepriekš to saskaņojot.

Līgums jāslēdz katram pašam
SIA “Alūksnes nami” juriste Iveta Zaķe norāda, ka iepirkuma rezultātā Alūksnes novada pašvaldība ar SIA “Pilsētvides serviss” ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā no 12.novembra. “Līgums, kas ir iepirkuma pielikumā, slēdzams starp uzņēmumu un klientu – atkritumu radītāju jeb nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju. Tie, kuriem ir privātmājas, šādus līgumus jau saņēma. Tomēr šis  līgums nav paredzēts, lai to slēgtu ar mājas dzīvokļu īpašnieku kopību, bet gan ar atkritumu radītāju, kas ir katra dzīvokļa īpašnieks, īrnieks, lietotājs vai tiesiskais valdītājs atsevišķi,” skaidro I.Zaķe.
I.Zaķe atzina, ka “Alūksnes nami” ar SIA “Pilsētvides serviss” valdes locekli Jurģi Ugoru ir vairākkārt apsprieduši, kā jaunos līgumus slēgt, un nonākuši līdz priekšlikumam, ko izklāstīja sapulcē. “Līgumos par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu jūs esat paredzējuši tiesības slēgt līgumus “Alūksnes namiem” ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, arī ar atkritumu apsaimniekotāju, bet mums nav pienākums slēgt šādu līgumu. “Pilsētvides servisam” ir vajadzīgs pārejas laiks, kamēr pilnībā pārņems Alūksnes novada atkritumu saimniecību. Mūsu priekšlikums iedzīvotājiem ir, ka “Pilsētvides serviss” piegādā “Alūksnes namiem” informāciju par izvesto atkritumu daudzumu katru mēnesi konkrētā mājā. “Alūksnes nami” veic aprēķinus un katram dzīvokļa īpašniekam sagatavo rēķinu par atkritumiem – tāpat kā līdz šim, bet atšķirība būs tā, ka norādīto summu klients pārskaitīs “Pilsētvides servisam”, nevis “Alūksnes namiem”,” saka I.Zaķe.

Nevis mājas, bet īpašnieka parāds
SIA “Alūksnes nami” skaidro – lai iedzīvotājos veicinātu izpratni, ka katram ir jāatbild par savu rīcību, turpmāk parāds pret atkritumu apsaimniekotāju, ja tāds veidosies, būs katram dzīvokļa īpašniekam personīgi, nevis daudzdzīvokļu mājas kopībai, kā tas bija līdz šim. Tas vairs nebūs mājas kopējais parāds, bet katra dzīvokļa īpašnieka parāds. Katra dzīvokļa īpašniekam pašam būs jānoslēdz līgums par atkritumu apsaimniekošanu un pašam jāatbild par tā izpildi, regulāriem maksājumiem. Tiek pausta cerība, ka tas arī veicinās iedzīvotāju izpratni par to, ko likt kopējā sadzīves atkritumu konteinerā un kurus atkritumus tomēr šķirot, lai pašiem mazāk jāmaksā, jo par šķirotajiem atkritumiem, kā zināms, nav jāmaksā. 
Alūksnē un arī pagastos ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, kas atdalījušās no “Alūksnes namiem”, izveidojot biedrību un pašiem apsaimniekojot savas mājas. Tie līgumus slēdz paši.
Par sevi jāatbild pašiem
A.Musts piebilst – ja “Alūksnes nami” slēgtu kopēju līgumu māju vārdā, kā tas bijis līdz šim, tad “Alūksnes namiem” jāatbild par iespējamajām sekām, ja līgums netiek pildīts, savukārt  “Pilsētvides serviss” ir noteicis diezgan bargas saistības. “Pēc iepriekšējo gadu rādītājiem par atkritumu saimniecību varam prognozēt, ka gadā iedzīvotāji nesamaksā 17-20 procentus jeb 12 000 eiro. Citos komunālajos pakalpojumos iedzīvotāju nesamaksātā daļa ir vēl lielāka. Tad ir jautājums – kas pie tā ir vainīgs: “Alūksnes nami” vai iedzīvotāji? Un kāpēc “Alūksnes namiem” jāuzņemas iedzīvotāju saistības? Risinājums ir, ka iedzīvotāji paši slēdz tiešos līgumus un paši arī atbild. Mēs visi esam vienā laivā. Šis ir ceļš, kādu mēs gribētu iet, lai stabilizētu situāciju kopumā “Alūksnes namos”, kas finansiāli, kā zināms, nav spīdoša,” saka A.Musts.
I.Zaķe norāda – šobrīd “Simone” pašvaldības uzņēmumam “Alūksnes nami” prasa norēķināšanos 100 procentu apmērā par iedzīvotājiem sniegtajiem siltuma pakalpojumiem, bet par tiem iedzīvotājiem, kuri nav laikus norēķinājušies, piestāda “Alūksnes namiem” soda procentus. “Neticēsiet, bet tā ir,” saka I.Zaķe. A.Musts piebilst – par iepriekšējo apkures periodu “Simone” soda procentos ir sarēķinājusi 24 000 eiro.

Nesamaksās – krāns ciet
A.Musts atzīst, ka “Pilsētvides servisa” radītā situācija rosinājusi “Alūksnes namus” modelēt situāciju arī par citiem komunālajiem pakalpojumiem, tādēļ tiešos līgumus nākotnē ieviesīs arī tur. A.Musts arī piesauc daudzus citus novadus, kur daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji jau sen slēdz šādus tiešos līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem. “Alūksnē ap 2000.gadu ieviesa sistēmu, ka iedzīvotāji vienā maksājumā norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem caur “Alūksnes namiem”. Pagājis daudz laika, mainījušies likumi, noteikumi, saistības – šī sistēma ir jāmaina,” uzskata A.Musts.
31.oktobrī “Alūksnes nami” jau ir iesnieguši vienošanos par līguma izbeigšanu ar šā gada 31.decembri akciju sabiedrībai “Simonei” un SIA “Rūpe”. “Ir jautājumi, kuri ir jāatrisina nekavējoties – viens no tiem ir par soda procentiem, kas tiek “Alūksnes namiem” piemēroti par parādniekiem, kuri nemaksā. Ko darīt ar šiem parādiem – vai pie rēķiniem pievienot informāciju, cik liels ir parāds? Varbūt dzīvokļu īpašnieku kopība vienojas, ja, piemēram, summa nav liela, samaksā no mājas kopējās naudas, kura pēc tam jāatgriež atpakaļ, kaut gan likums to aizliedz. Varianti var būt dažādi. Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrijā, izstrādājot jaunos noteikumus par īpašumu apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, tiek veidots modelis par kopēju atbildību. Agri vai vēlu nonāksim pie tā, ka nebūs vairs tā, kā šobrīd, ka nav iespēju cīnīties ar nemaksātājiem – būs kopēja atbildība. Nesamaksās – krāns ciet un nebūs pakalpojuma,” saka A.Musts.

Kā ietekmēt nemaksātājus?
“Alūksnes nami” apkopojuši informāciju, cik liels un kurai mājai ir parāds par komunālajiem maksājumiem. Mazākā summa ir 0 eiro, bet lielākā – 20 605 eiro. Parādi ir gandrīz visām mājām gan pilsētā, gan pagastos. Parādi sastāda apmēram 95 procentus no kopējo pārvaldāmo un apsaimniekojamo māju skaita. “Šobrīd tādēļ, ka nav tiešo maksājumu sistēmas, daļa Alūksnes iedzīvotāju dzīvo komforta zonā – viņi ne par ko neatbild! Ja mēs šādu situāciju pieļaujam arī tālāk, tad 2018.gada jūlijā jums būs jauns pārvaldnieks un apsaimniekotājs, jo “Alūksnes nami” šādi turpināt vairs nevar,” saka A.Musts.
Kādas juridiski vēl ir iespējas ietekmēt nemaksātājus? Atbilde: nekādas. Toties pakalpojumu sniedzējam tiešo līgumu gadījumā gan būšot šāda iespēja. “Varēs, piemēram, nemaksātājam dzīvoklī atslēgt ūdens padevi – nodrošinās tik daudz ūdens, cik noteikts Ministru kabineta noteikumos, un viss. To var izdarīt tikai tad, ja ir tiešie līgumi,” saka I.Zaķe. Tiesa, ar koplietošanas atkritumu konteineriem daudzdzīvokļu mājās ir citādāk – atkritumus tajos metīs gan maksātāji, gan nemaksātāji un konteiners tāpat būs jāizved. I.Zaķe uzsver – arī šādā situācijā parāds būs konkrētam cilvēkam, pret kuru varēs vērsties “Pilsētvides serviss”, nevis visai mājai.

Ko darīt ar vecajiem
parādiem?
Tāpat arī aktuāls jautājums ir, kas notiks ar jau uzkrātajiem jeb vecajiem iedzīvotāju parādiem, ieviešot tiešo maksājumu sistēmu. “Ja mājai ir “padsmit” tūkstošu parāds, tad faktiski tas jau ir bankrots. Dzīvokļu īpašniekiem jāsauc sapulces un jālemj, ko darīt. Pieci procenti no visu parādu kopsummas nav piedzenami – personas mirušas, tām iestājusies maksātnespēja, kā arī noilgums, tie ir jānoraksta. Pie pārējo parādu piedziņas strādāsim, bet tas prasīs ilgu laiku,” saka A.Musts.
Viņš noraida Alūksnes sabiedrībā palaikam izskanošās bažas, ka “Alūksnes nami” pietur iedzīvotāju maksāto naudu par siltumu un nepārskaita to pilnā apmērā “Simonei”. “Ja skatāmies pēdējo desmit gadu griezumā, tad lielākie parādi ir šīs desmitgades sākumā, ne tagad. Pēdējos gados samaksājuši apmēram 90,5 procenti iedzīvotāju. Tas ir ļoti labs rādītājs Latvijā starp tāda mēroga pilsētām kā Alūksne,” saka A.Musts. SIA “Alūksnes nami” galvenā grāmatvede Inita Brice norāda, ka šobrīd kopējais iedzīvotāju parāds par siltumu ir 127 000 eiro, bet parādi, kas vecāki par gadu, ir 114 000 eiro.
Ietekmīgs veids –
zemesgrāmata
Sapulcē izskanēja jautājums par Alūksnes novada pašvaldības dzīvokļiem, kuros īrnieki mainās, bet parādi par komunālajiem maksājumiem tik krājas. A.Musts uzsver, ka par parādiem atbild dzīvokļa īpašnieks, un skaidro – ja “Alūksnes namu” maksājumu sistēmā redzams, ka klients 90 dienu laikā nav veicis maksājumus, ar viņu sāk strādāt juristi, tiek nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, ļoti liels skaits lietu ir nodots piedziņai, iesniegtas prasības tiesā, kā arī parādi tiek piedzīti caur zemesgrāmatu, iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. “Rezultāts ir, parādnieki sāk satraukties, vēlas vienoties par parāda samaksu, bet ir arī ļoti bezatbildīgi parādnieki, kuri nereaģē ne uz ko. Kā cilvēkam rodas apdraudējums pazaudēt nekustamo īpašumu, tā “Alūksnes namos” saņemam zvanu, ka vajag satikties un vai varam vienoties. Mūsu mērķis nav izlikt cilvēkus no dzīvokļiem – varam maksimāli nākt pretim, bet jābūt arī atgriezeniskajai saiknei no paša klienta: kaut saburzītu piecīti, bet lai maksā! Ja pretī ir vienaldzība, tad dzīvokļi nonāk izsolē un mājai ir cerība segt uzkrātā parāda summu, bet ne vienmēr,” saka A.Musts.

Atbalsta tiešos maksājumus
Sapulcē sanākušie atzina – lai “Alūksnes namiem” noņemtu parādu slogu, viņi atbalsta tiešo maksājumu ieviešanu un tiešo līgumu slēgšanu ne tikai par atkritumiem, bet nākamgad arī par siltumu un ūdeni, kanalizāciju, lai katrs īpašnieks pats atbildētu par saviem maksājumiem.
Aktuāls ir jautājums, vai iedzīvotājiem būs jāmaksā par katra atsevišķā rēķina sastādīšanu. A.Musts atzīst, ka par e-pastā izsūtītu rēķinu jāmaksā nebūs, papīra formā – iespējams, būs gan. “Aktuāls var būt arī jautājums, ka jāmaksā komisijas maksa, veicot rēķina apmaksu starp bankām, bet – katrs pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar banku, ka iedzīvotājiem nepiemēro procentus – šāda prakse jau ir citviet Latvijā. Jā, gados vecākiem cilvēkiem, kuri nepārvalda internetu un apmaksā rēķinus, piemēram, pastā, tās būs papildu izmaksas. Jāuzsver gan, ka visiem uzņēmumiem tarifos ir jau ierēķinātas administratīvās izmaksas – viņiem būs jāsamazina  savas peļņas daļa, ja gribēs noturēt klientus,” domā A.Musts.
Par sapulcē spriesto SIA “Alūksnes nami” informēs akciju sabiedrību “Simone” un SIA “Rūpe”.

Artis Sviklis, SIA “Rūpe” valdes loceklis: “Tas, kādā veidā veikt maksājumus, ir pašu iedzīvotāju ziņā. Iedzīvotājiem jāsasauc mājas kopsapulce un jānolemj, kā veikt norēķinus – slēdzot tiešo līgumu ar “Rūpi” un maksājot uzreiz “Rūpei” vai arī caur SIA “Alūksnes nami”. Piespiest izvēlēties konkrētu maksājumu veidu nevar neviens. Kā katra māja lems – tā arī būs. Šobrīd starp SIA “Rūpe” klientiem jau ir mājas, kurām ir tiešie līgumi un kuras veic tiešos norēķinus. Ir arī mājas, kas nodibinājušas biedrības un kurās maksājumus administrē paši iedzīvotāji. Par elektroniski sagatavotu rēķinu SIA “Rūpe” maksu neprasa, bet par papīra formātā sagatavotu rēķinu klientam ir jāmaksā.”

Mārtiņš Kaļva, akciju sabiedrības “Simone” valdes loceklis: “Ja iedzīvotāji māju sapulcēs būs nolēmuši ieviest tiešo maksājumu sistēmu, mēs to akceptēsim. Ja ne – paliks esošā norēķinu kārtība. Labāk veicas tām mājām, kurās iedzīvotāji iekšēji prot vienoties, mājās, kur ir prātīgs mājas vecākais, kas seko līdzi mājā notiekošajam, pārzina to. Savukārt mājās, kur valda vienaldzība, nebūs nozīmes, kāda ir norēķinu kārtība – tāpat krās parādus. Pašlaik “Simone” nevienam savam sagatavotajam rēķinam – ne elektroniski, ne papīra formā – neprasa papildus komisijas maksu, bet paturēsim iespēju nākotnē to izskatīt.”

* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Alūksnes Ziņu" projekta raksti