Kā rudens un ziemas mēnešos cīnīties ar sausā gaisa problēmu telpās

Drēgnajā laikā vēlamies patverties siltās telpās ar kūpošu tējas krūzi, tomēr, lai gan labsajūta parādās, par šādu ainu jau iedomājoties vien, omulīgi siltās telpas patiesībā var nodarīt kaitējumu jūsu veselībai. Izrādās, pie vainas ir gaisa kvalitāte telpās, kurās lielākoties pavadām rudens un ziemas mēnešus.

Ilgstoši – kaitīgs

Cilvēkam ir nepieciešams stabils mitruma līmenis telpā. Kā atzīst sertificēts klīniskais imunologs (imunologs-alergologs) Lauris Līcītis, mitra gaisa trūkums telpā var pastiprināti sausināt gļotādu, līdz ar to zaudējot gļotādas pamatfunkciju – aizsargspējas. „Cilvēks, kas visu dienu uzturas telpā ar sausu gaisu, nonākot saskarsmē ar kādiem no slimību izraisītājiem, nebūs pasargāts - imunitāte būs pazemināta, un viņš būs pakļauts lielākam saslimšanas riskam,” skaidro speciālists. Tāpat pārmērīgi sauss gaiss var kaitēt arī ķermeņa ādai, padarot to jutīgāku pret kairinājumiem, palielinot risku uz alerģisku reakciju, kā arī paātrinot ādas novecošanu. „Par vēl vienu alerģiju izraisītāju var uzskatīt putekļu cirkulāciju, kas sausā gaisā ir pastiprināta. Putekļi pārnēsā dažādus mikrobus, vīrusus un mikroorganismus, tajā skaitā arī parazitāros, piemēram, putekļu ērcītes,” sausā gaisa izraisītās veselības problēmas uzskaita speciālists.

Viņš min, ka ir arī pozitīvi aspekti tam, ka gaiss telpā ir sausāks par normu, – šādās vietā nemitināsies pelējuma sēnīte. Pelējums ir viens no ikdienā biežāk sastopamajiem elpceļu alerģiju izraisītājiem - astmatiskais bronhīts, astma izpaužas galvenokārt cilvēkiem, kas ir pakļauti pelējuma sēnītes iedarbībai. Tāpat sausā gaisā atsevišķi vīrusi, slimību izraisītāji un baktērijas ir mazāk izturīgas. „Tomēr kopumā jāatzīst, ka sauss gaiss ir cilvēkam nepiemērots, ilgstoši – kaitīgs, tāpēc jārūpējas, lai sausais gaiss tiktu mitrināts,” situāciju izvērtēt aicina L. Līcītis.

Loga atvēršana nelīdzēs

Iestājoties gada aukstākajiem mēnešiem, mēs mazāk laika pavadām svaigā gaisā, tā vietā izvēloties telpas, kas bieži vien netiek pietiekami vēdinātas. Tas gan nebūt nenozīmē, ka laiks jāpavada tikai ārā, bet pareiza gaisa kontrole telpās gan ir ieteicama. Vasarā cilvēki ver vaļā logus, aktīvāk laiku pavada ārpus telpām, tāpēc siltajā laikā sausā gaisa problēmu tik ļoti neizjūtam. Arī ziemā ar loga atvēršanu, protams, var ielaist svaigu gaisu telpā, bet ilgtermiņā tas nav risinājums. „Gaisa kvalitāte ir ļoti būtiska cilvēka veselībai, ne velti mūsu valstī ir izstrādāti normatīvie akti ar konkrētiem rādītājiem, kas jāievēro. Atverot logu, nevar regulēt telpas gaisa rādītājus un uzstādīt cilvēka veselībai nepieciešamos gaisa parametrus, tāpēc kvalitatīvas ventilācijas sistēmas ir nepieciešamas,” norāda L. Līcītis.

Alerģija vai saaukstēšanās?

Vaicāts, kā atšķirt alerģiju no saaukstēšanās, L. Līcītis uzsver, ka „tas nav viegli, jo galvenie simptomi – ūdeņainas iesnas, intensīvas šķavas, graušanas sajūta acīs – abām veselības problēmām ir vienādi. Galvenokārt var vadīties pēc atrašanās vietas – ja tā ir saaukstēšanās, tad simptomi būs nemainīgi visu laiku, neatkarīgi no atrašanās vietas, tomēr, ja tā ir alerģiska reakcija, tad tā pastiprināti izpaudīsies, tikai saskaroties ar izraisītāju – šajā gadījumā ar telpām, kurās nav pietiekama gaisa kvalitāte.”

Kā norāda speciālists, abos gadījumos nepieciešams vērsties pie ārsta, kurš noteiks atbilstošu diagnozi un piemērotāko ārstēšanas veidu. Tāpat arī nepieciešams noskaidrot cēloni, kura dēļ rodas veselības problēmas.

Kā regulēt mitruma līmeni telpās?

Balstoties uz higiēnas standartiem, mitruma līmenim telpās vēsajā sezonā jābūt 40-60% robežās, tomēr centrālās apkures ietekmē šis rādītājs var samazināties pat trīs reizes. Tik strauja gaisa kvalitātes samazināšanās var ne tikai atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēka pašsajūtu, bet arī ietekmēt dzīvniekus, augus un pat telpā esošos priekšmetus, piemēram, koka mēbeles vai arī grīdas segumu, kas ir jutīgs pret mitrumu.

Arī Raimunds Skurdenis, automatizēto ēku vadības sistēmu centra JUNG pārstāvniecības Austrumeiropā vadītājs, uzsver, ka ierastā telpu vēdināšana, atverot logu, sausā gaisa problēmu var tikai uz laiku samazināt, bet ne novērst, un stabilu klimatu iekštelpās šādā veidā nav iespējams nodrošināt. „Atvērt logu, lai svaigais gaiss palielinātu mitruma līmeni telpā, ieteicams tikai tad, ja temperatūra ārā ir virs 0°C. Ja temperatūra ārā ir zemāka par 0°C, arī mitruma līmenis telpā būs ievērojami pazeminājies. Šajā gadījumā loga atvēršana tikai veicinās sausā gaisa problēmu, jo temperatūras atšķirību dēļ mitrums tiks izlaists no telpas, nevis otrādāk,” skaidro JUNG pārstāvis.

Gaisa mitrinātājs vai dvielis uz radiatoriem

Līdzās pazīstamiem un jau pārbaudītiem veidiem, kā samazināt sauso gaisu telpās, ir arī vairāki gluži ikdienišķi, piemēram, mitra dvieļa novietošana uz radiatoriem vai veļas žāvēšana telpās. Tāpat mitruma līmeņa paaugstināšanos veicina arī augi un ūdens trauki, kas novietoti virs sildelementiem.

Mitrs dvielis uz radiatoriem biroja telpā gan nebūs pats estētiskākais un ērtākais veids, kā mitrināt gaisu telpā. Viens no risinājumiem ir elektriskais gaisa mitrinātājs, kas telpā ik pa laikam izplata noteiktu mitruma daudzumu. Sausā gaisa problēmas telpā var tikt efektīvi risinātas, arī uzstādot akvārijus, lai gan šajā gadījumā jārēķinās arī ar laiku, lai akvāriju tīrītu un uzturētu.

Vēl viens veids, kā uzturēt komfortablu gaisa mitruma līmeni telpās, ir ēku automatizētās vadības sistēmas uzstādīšana. Ēkas, kas tiek aprīkotas ar šo sistēmu, tiek sauktas arī par gudrajām mājām, un to galvenā priekšrocībā ir tā, ka visas gudrās mājas funkcijas tiek apvienotas vienā sistēmā. Gudrajās mājās apkures un telpu vēdināšanas sistēma darbojas saskaņoti un kopā - tiklīdz telpā tiek atvērts logs, sistēma automātiski regulē un samazina apkuri, lai nezaudētu siltumu. Savukārt uzstādītie sensori pastāvīgi fiksē gaisa kvalitāti, atvērtus vai aizvērtus logus un durvis, tādēļ tiek optimāli sildītas vai vēdinātas tikai tās telpas, kurās tas ir nepieciešams.

Regulē mitruma līmeni, ņemot vērā cilvēku skaitu telpā

Lielajās biroju ēkās, kur vienā telpā mēdz strādāt pat vairāk nekā desmit cilvēku, sausā gaisa problēma mēdz būt īpaši izteikta, un pēdējos gados tā visbiežāk tiek risināta automātiski. „Automatizētā ēku vadības sistēma ļauj iestatīt siltuma, gaisa un mitruma parametrus ne tikai atkarībā no sezonas un laikapstākļiem, bet arī, ņemot vērā cilvēku skaitu telpās. Tas nozīmē, ka šīs sistēmas nepārtraukti regulē iekštelpu klimatu un var veiksmīgi funkcionēt gan sabiedriskās, gan privātās ēkās. Ēku automatizācijai nav nekādu ierobežojumu,” stāsta R.Skurdenis. „Uz slēdžiem izvietotie sensori mēra telpā esošo oglekļa dioksīdu (ogļskābo gāzi) un attiecīgi piemēro gaisa padevi. Tātad, palielinoties cilvēku skaitam telpā, sistēma automātiski darbosies ar palielinātu jaudu, vai otrādi – ventilācijas apjoms samazināsies, telpai sasniedzot uzstādīto gaisa kvalitātes līmeni. Tādejādi automatizētā sistēma palīdz nodrošināt pastāvīgi svaigu gaisu un energoefektīvu enerģijas patēriņu,” skaidro R.Skurdenis.

Veselība