Aptauja: 52% Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas

Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas, liecina zaļās farmācijas uzņēmuma SIA "Silvanols" un pētījumu centra "SKDS" veiktās aptaujas rezultāti. Ceturtā daļa no tiem antibiotikas lieto patvaļīgi, tas ir, saslimšanas gadījumā izlietojot antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējā antibiotiku lietošanas kursa, vai bez ārsta receptes citādi iegūstot antibiotikas, kas lietotas iepriekšēju saslimšanu laikā.

Pētījuma rezultāti apstiprina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publiskotos datus, kas norāda, ka pēdējos gados antibiotiku patēriņam Latvijā ir tendence palielināties, kā arī skaidri identificē nepilnības antibiotiku izrakstīšanas un izsniegšanas kārtībā.

Aptaujas rezultāti apstiprina, ka antibiotikas mēdz tikt nozīmētas nepamatoti. Izvērtējot patvaļīgas antibiotiku lietošanas gadījumus, vairāk nekā 60% pacientu lietojuši antibiotiskus medikamentus, kas palikuši pāri no iepriekšējā lietošanas kursa vai iegūtas no draugiem vai radiem, vai internetā.

Antibiotikas saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanai lielākoties izmanto sievietes un gados jaunāki pacienti - jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas arī pārsvarā antibiotikas iegūst no draugiem vai radiem, vai internetā. Iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem pret antibiotiku lietošanu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos izturas nedaudz skeptiskāk - antibiotiku lietotāju skaits nepārsniedz pusi konkrētajā vecuma grupā. Bet iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem arī daudz biežāk paļaujas uz farmaceitu sniegtajām rekomendācijām, atklāts aptaujā.

Kā norāda "Silvanola" produktu speciāliste Inga Zdanovska, fakts, ka vairāk nekā ceturtā daļa pacientu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas patvaļīgi, ir satraucošs un saistīts ar izpratnes un zināšanu trūkumu par saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanas principiem.

"Antibiotikas paredzētas bakteriālu infekciju ārstēšanai, un tās nav paredzētas vīrusu izraisītu saslimšanu - saaukstēšanās un gripas - ārstēšanai. Protams, to, vai antibiotikas ir vajadzīgas, var izvērtēt tikai ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā var nozīmēt antibiotiku kursu, taču diemžēl bieži vien pacienti uzstāj, lai "katram gadījumam" ārsts tomēr izraksta antibiotikas, pat ja tās konkrētajā gadījumā nav nepieciešamas, un daļa ārstu tam arī pakļaujas. Jāsaprot, ka pacients pats biežāk nespēj kvalitatīvi un objektīvi izvērtēt visus ar nepamatotu medikamentu lietošanu saistītos riskus, tāpēc ir svarīgi, lai antibiotikas netiktu nozīmētas un izsniegtas nepamatoti," uzsver Zdanovska.

Tāpēc ir būtiski domāt par iedzīvotāju informētības palielināšanu gan par antibiotikām, gan par infekciju novēršanas un saslimšanu ārstēšanas principiem. Pacienti ir jāinformē par pareizu zāļu lietošanu un ir jāveicina atbilstoša ārstēšanās kursa izvēle saslimšanu gadījumos, lai tad, kad saslimšana ir ārstējama ar dabīgiem, viegliem līdzekļiem, pacients "pa kaktiem" nemeklētu antibiotikas, atzīmē Zdanovska.

Pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saaukstēšanās slimību ārstēšanā veikts 2016.gada decembrī, un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījumu pēc uzņēmuma "Silvanols" pasūtījuma veicis pētījumu centrs "SKDS".


Veselība