Kā atbildīga atkritumu apsaimniekošana samazina videi nodarīto kaitējumu?

Nelegālo atkritumu izgāztuvju veidošana ne tikai pārkāpj normatīvos aktus, kas rūpējas par to, lai atkritumu apsaimniekošana notiktu cilvēkiem un dabai draudzīgā veidā. Tā kaitē videi un apdraud apkārtējo ekosistēmu, piesārņojot augsni un ūdeni. Vides apsaimniekošanas uzņēmums Eko Baltia VIDE skaidro – kam pievērst uzmanību, lai, izmetot sadzīves atkritumus, dzīvotu dabai draudzīgi?

Kā rodas nelegālās atkritumu izgāztuves?

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana savā teritorijā ir pašvaldību atbildība, savukārt atkritumu savākšanu un nodošanu tālākai uzglabāšanai vai pārstrādei veic atkritumu savākšanas uzņēmumi.

Statistika liecina, ka Latvijā ik gadu vidēji tiek radītas 700 000 tonnas sadzīves atkritumu un pat 50 000 tonnas bīstamo atkritumu (piemēram, akumulatori, baterijas, elektroierīces u.c.). Lai gan sistēma, kādā veicama atkritumu apsaimniekošana, tiek regulēta, nereti medijos dzirdami arī gadījumi par nelegālām atkritumu izgāztuvēm.

To rašanās iemesli var būt:

  • bezatbildīga attieksme pret vidi, izmetot atkritumus, kur pagadās. Piemēram, izsviežot mežā veco ledusskapi, atceļā no vasarnīcas;

  • informācijas trūkums vai vienaldzība, izvēloties nesertificētus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Piemēram, atsaucoties šaubīgiem sludinājumiem, kur kāds sola savākt pāri palikušos būvgružus vai veco dīvānu. Nav zināms, kur atkritumi tiks izmesti – vai tie nonāks līdz atkritumu poligonam, vai paliks ceļmalā?

  • nepilnības normatīvajos aktos, kas ļauj Latvijā ievest un uzglabāt nelegālas atkritumu kravas un pienācīgi nesodīt negodprātīgos uzņēmumus.

20180118-1457-atkritumu-apsaimniekosana-Foto: Pixabay.com / andre_berlin

Bezatbildīga atkritumu apsaimniekošana – nopietns kaitējums videi

Kā pēdējā laika vērienīgāko bezatbildīgas atkritumu uzglabāšanas gadījumu var minēt 2017. gada vasarā Jūrmalā, Slokas apkaimē atklāto nelegālo izgāztuvi. Apejot normatīvajos aktos noteikto kārtību, Latvijā tika ievestas un uzglabātas 14 000 tonnas atkritumu.

Izgāztuvei aizdegoties, liesmas pārņēma 12 000 kvadrātmetru lielu platību. Atkritumiem sadegot, plastikāta izdedži radīja lielu sadūmojumu un nonāca atmosfērā, kā arī gruntsūdeņos, veidojot ilglaicīgu piesārņojumu, kura attīrīšanai būs nepieciešams ne mazums resursu.

Lai gan Jūrmalas gadījums ir viens no skaļākajiem, šī nav vienīgā atklātā nelegālā izgāztuve Latvijas atkritumu izgāztuvju vēsturē. Arī mazāka apmēra nelegālās izgāztuves nodara kaitējumu un rada ugunsgrēka draudus.

Pēdējos gados atklātās izgāztuves, piemēram:

  • Praulienas pagastā, netālu no Madonas – tur atrasta liela printeru kārtridžu nelegālā izgāztuve;

  • Jaunolainē, Jelgavas šosejas malā – kur nelikumīgi uzglabātas pārstrādāšanai domātas PET pudeles;

  • Amatniekos, Garkalnes novadā – kur nelegāli darboņi tika izveidojuši plašu būvgružu izgāztuvi u.c.

20180118-1458-atkritumu-apsaimniekosana-Foto: Pixabay.com / PublicDomainPictures

Ko darīt, ja pamanīta nelegāla atkritumu izgāztuve?

Ar nelegālu izgāztuvi var saskarties jebkurš. Ja dodoties savās ikdiena gaitās, gadījies uziet šādu vietu, nozares speciālisti Eco Baltia vide iesaka:

  • ziņot Valsts vides dienestam – speciālisti apzinās nelegālo izgāztuvi un izvērtēs tālāko rīcības plānu;

  • fiksēt pārkāpumu, izmantojot mobilo lietotni Vides SOS – tā pieejama gan Android, gan iOS lietotājiem. Ar lietotnes palīdzību varēsi gan nofotografēt pārkāpumu, gan paziņot par to atbildīgajām iestādēm, gan padalīties ar atklāto sociālajos tīklos, lai palīdzētu aktualizēt problēmu arī plašākā mērogā.

Toreiz un tagad – atkritumu apsaimniekošanas vēsture

Publiskajā telpā aizvien lielāku aktualitāti iegūst jautājumi par atkritumu šķirošanu un pārstrādi – attīstoties tehnoloģijām, paveras jaunas iespējas.

Tālā pagātnē ir tās dienas, kad iedzīvotāji atkritumus vienkārši izsvieda uz ielas, ļaujot tiem nonākt notekūdeņos un veicināt slimību izplatīšanos. Vai esi redzējis vēsturiskajās mākslas filmās attēloto dubļaino Londonu? Līdzīgos apstākļos cilvēki bija spiesti dzīvot pirms stingrāku sanitāro prasību ieviešanas.

Pirmie centieni atkritumu savākšanā

Atkritumu apsaimniekošana īpaši aktualizējās, sākoties industriālajai revolūcijai – palielinoties ražošanas iespējām, palielinājās arī atkritumu daudzums. Eiropā un Ziemeļamerikā pirmie nopietnie mēģinājumi ieviest atkritumu apsaimniekošanu datējami ar 19. gs. nogali un 20. gs. sākumu.

Pie mājokļiem parādījās atkritumu urnas un nevajadzīgo lietu izvešanu nodrošināja zirgu vilktas, atvērta tipa atkritumu kastes. 20. gs. sākumā atkritumu izvedēji tika motorizēti un kastes noslēgtas, lai neizplatītu nepatīkamo aromātu. Parādījās arī pirmās atkritumu pārstrādes rūpnīcas, taču ne visas no tām varēja dēvēt par videi draudzīgām, jo tās piesārņoja apkārtni ar kvēpiem.

20180118-1459-atkritumu-apsaimniekosana-Foto: Shutterstock.com

Mūsdienu pieeja atkritumu pārstrādē

Šobrīd atkritumu pārstrādes poligoni ir attīstījušies tiktāl, lai spētu pārstrādāt un atkārtoti izmantot, gan šķirotos, gan nešķirotos atkritumus. Piemēram, vienā no modernākajiem Eiropas atkritumu pārstrādes poligoniem Getliņi Eko, atkritumi tiek:

  • apglabāti videi drošās šūnās, kuras izslēdz gaisa un lietus ūdens piekļūšanu. Šo atkritumu radītā gāze tālāk tiek novadīta līdz energoblokam, kur tā tiek sadedzināta un pārveidota enerģijā;

  • pārstrādāti, lai taupītu resursus un ražotu biogāzi;

  • nodoti tālāk uzņēmumiem, kas nodarbojas ar konkrēto materiālu (piemēram, metāla) atkārtotu pārstrādāšanu.

Šāda sistēma ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus, padarot atkritumus lietderīgus. Arī godprātīga atkritumu šķirošana sniedz savu artavu vides aizsardzībā. Vai zināji, ka no pāris desmitiem plastmasas pudeļu iespējams pagatavot apģērba gabalu?

Atkritumu sala – plastmasas piesārņojums Klusajā okeānā

Nepareizi apsaimniekota plastmasa ir viena no videi nedraudzīgākajām substancēm. Par to liecina arī atkritumu sala, kas atrodama Klusajā okeānā – no Ziemeļamerikas rietumu piekrastes līdz Japānai. Pēc aptuvenām aplēsēm tā aizņem pat 0,4% - 0,8% no Klusā okeāna teritorijas.

Šī piesārņotā platība sastāv lielākoties no nevajadzīgiem zvejas tīkliem un plastmasas iepakojumiem – materiāla, kas bioloģiski nesadalās, tikai pārveidojas sīkākās daļiņās.

20180118-1459-atkritumu-apsaimniekosana-Foto: Pixabay.com / MatthewGollop

Atkritumu salas ietekme ir kaitīga gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem:

  • tā apdraud jūras bruņurupučus un putnus, kas notur plastmasu par barību, un, apēdot to, mirst;

  • mazās plastmasas daļiņas bloķē jūras dzīles no saules gaismas, traucējot sīko organismu barošanos un ietekmējot kopējo barības ķēdi;

  • pamestajos tīklos bieži vien sapinas un noslīkst roņi un citi jūras zīdītāji;

  • nepareizi apsaimniekotā plastmasa izdala kaitīgas vielas, kas ar jūras iemītnieku starpniecību nonāk arī cilvēku uzturā.

Ir izpētīts, ka, izgatavojot atbilstošas tehnoloģijas tīklus, kas spētu satvert gandrīz neredzamās plastmasas daļiņas, būtu nepieciešams apmēram gads un 67 kuģi, lai satīrītu mazāk kā 1% no okeānā radītā piesārņojuma.

Taču pastāv arī veidi, kā nepieļaut jauna piesārņojuma rašanos.

Ka dzīvot zaļāk?

Lai izvairītos no piesārņojuma, saglabātu veselību un ietaupītu arī finansiālos līdzekļus, vides eksperti Eco Baltia vide iesaka:

  • iepērkoties, mēģini samazināt patērētās plastmasas daudzumu. Šobrīd aizvien lielāku popularitāti iegūst, piemēram, zero waste kustība, kas cenšas sadzīves atkritumus samazināt līdz minimumam;

  • nemēslo mežā un, ja iespējams, sakop pamanītās nekārtības – Latvija ir apveltīta ar brīnišķīgu dabu, kas nav pelnījusi plastmasas piknika piederumu un alus skārdeņu kaudzi meža vidū;

  • iepazīsties ar atkritumu šķirošanas priekšrocībām – ievies šķirošanas sistēmu savā mājoklī vai darba vietā;

  • izvēlies atbildīgu atkritumu apsaimniekotāju. Piemēram, Eco Baltia vide piedāvā sertificētu sadzīves, kā arī citu atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu, rūpējoties, lai izmestās lietas nonāktu tām paredzētajā vietā.

Papildu informāciju, kā tiek veikta atkritumu apsaimniekošana un kādas ir Tavas iespējas ikdienā dzīvot zaļāk, meklē Eco Baltia vide interneta vietnē! Rūpējies par apkārtējās vides labsajūtu un tā rūpēsies par Tavējo!

Reklāmraksti