Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ieteikumi, kā ar apgaismojuma palīdzību novērst acu nogurumu

Vakaros, kā arī gada aukstajā sezonā, kad dienasgaisma mūs nespēj lutināt pietiekami ilgi, atrodoties telpās, mēs lielākoties skatāmies TV, lasām grāmatas, kā arī pavadām laiku internetā. Visas šīs darbības atstāj ietekmi uz redzi, un acis sāk nogurt, tādēļ, lai to novērstu, ir jāizvēlas atbilstošs mākslīgais apgaismojums.

Kādu apgaismojumu vajadzētu izmantot telpās?
Dienas laikā visbiežāk mēs izmantojam dabisko apgaismojumu jeb saules gaismu. Savukārt, pienākot rudenim un ziemai, meklējam dažādus papildus gaismas avotus, lai padarītu savu mājokli omulīgāku, kā arī nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi strādāt, mācīties utt. Šajā gadījumā tiek izmantoti dažāda veida elektriskie gaismas objekti.

Pirmā lieta, kurai jāpievērš uzmanība, ir tas, vai izvēlētais apgaismojums ir piemērots tam, ar ko konkrētajā brīdī nodarbojamies. Piemēram, dzīvoklī, kurā galvenais gaismas avots ir griestu lampas, apgaismojuma līmenim ikdienā vajadzētu būt 100 līdz 300 luksi. Savukārt, ja nepieciešams mācīties, strādāt (lasīt, rakstīt, zīmēt utt.), tad šim rādītājam vajadzētu pieaugt līdz 500 luksiem.
Gan mājās, gan dzīvokļos lielākoties izmanto griestu lampas, kuras papildina ar dažādiem sienas gaismekļiem, kā arī stāvlampām. Izmantojot papildus apgaismojumu, tas jāfokusē tieši uz to vietu, uz kuru vērsts mūsu skatiens. Piemēram, ja lasām žurnālu, gaismai jāvirzās uz žurnāla lapām.

Tāpat jāpievērš uzmanība tam, lai apgaismes objekts atrastos piemērotā augstumā, proti, tas nedrīkst apžilbināt acis, un tam ir jābūt koncentrētam uz darba virsmu. Ja izmantojam, piemēram, galda lampu, to jānovieto tā, lai gaismas stari kristu no tās puses, kas ir pretējā rokai, ar kuru strādājat (labročiem – no kreisās utt.). Apgaismojuma avotam jāatrodas acu līmenī, taču gaismai jābūt novirzītai zemāk.

Ne visas telpas mājoklī izmantojam vienlīdz aktīvi, tādēļ tur, kur esam retāk, var izmantot vājāku apgaismojumu. Viena no šādām telpām ir guļamistaba. Savukārt, piemēram, sporta zālēs parasti tiek izmantotas spēcīgas spuldzes, kuru intensitāte pielīdzināma dienasgaismai. Šāds apgaismojums ļauj cilvēkam justies tā, it kā viņš atrastos brīvā dabā. Tiesa gan, ne vienmēr šis noteikums tiek ievērots, kvalitatīvu spuldžu vietā tiek izmantoti lētāki un mazāk kvalitatīvi apgaismes objekti.

Spuldzes izstaro dažādas veida gaismas krāsas, un tām ir atšķirīga temperatūra, kuru mēra Kelvinos (K). Piemēram, gaisma var būt dzeltenīga (2700 – 3000 K), balta (4000K) vai zilganbalta (5000 K <).Spuldzēm ir dažādi veidi – ir standarta spuldzes, kuras novieto koridoros un citās telpās, kuras tiek mazāk izmantotas. Savukārt ikdienā lietojam spuldzes, kuras nepieciešamas dienasgaismas aizstāšanai. Ja nepieciešams, var pielāgot arī noteiktu apgaismojuma tonalitāti, piemēram, dzīvokļos tā noteikti būs siltāka, bet telpās, kurās atrodamies biežāk – vēsāka. Lai spuldze nenogurdinātu acis, tajā ir jābūt ietvertam plašam krāsu spektram, kā arī izstarotajai gaismai vajadzētu līdzināties dienasgaismai.


Dabiskais un mākslīgais apgaismojums
Pie mākslīgā apgaismojuma veidiem var minēt gan visiem pazīstamās kvēlspuldzes, gan arī dienasgaismas un halogēnās spuldzes. Tam ir jābūt pielāgotam individuālajām vajdzībām. Tas nozīmē, ka apgaismojums vietā, kur ikdienā mācāties noteikti būs spēcīgāks nekā, piemēram, koridorā.

Noderīgi padomi:

Acis nogurst, jo tās pārāk reti tiek mirkšķinātas, kas, savukārt, izraisa asaru izšūšanu. Ja acis netiek pakļautas slodzei, plakstiņam vajadzētu aizvērties reizi aptuveni 3 līdz 5 sekundēs.

Ja acis netiek mirkšķinātas pietiekami bieži, pastāv risks saslimt ar sausās acs sindromu, kuru veicina ilga atrašanās telpā, kurā ir sauss gaiss. Tāpat šo sindromu var izraisīt arī centrālā apkure, pārāk reta telpu vēdināšana un putekļi.

Organismam novecojot, tā spējas nodrošināt asaru veidošanu pasliktinās, tādēl ar sausās acs sindromu lielākoties sirgst vecāki cilvēki. Tāpat šī problēma skar arī tos, kuri nēsā kontaktlēcas.

Ja veicat darbu, kas prasa koncentrēšanos un objektu aplūkošanu tuvumā, atcerieties ik pēc pusstundas atpūtināt acis. Lai to veiksmīgāk izdarītu, izejiet ārā vai nostājieties po loga un centieties skatīties tālumā. Aizveriet acis laikā, kad domājat, tā jūs ne tikai vieglāk varēsit iztēloties sev nepieciešamās lietas, bet arī pie reizes atpūtināsit acis.

Kad lasāt vai rakstāt, centieties pēc iespējas biežāk mirkšķināt acis, lai apgādātu tās ar nepieciešamo mitrumu. Mirkšķināšanas laikā plakstiņus aizveriet pilnībā.

Kā pielāgot apgaismojumu savām vajadzībām?

Izvēloties apgaismes objektus, padomājiet par to, kādam mērķim tas būs nepieciešams. Vai jums vajag vispārīgu apgaismojumu viesistabai vai galda lampu darbam? Katram no šiem veidiem gaismas intensitāte būs cita.

Vidējam apgaismojumam mājoklī vajadzētu būt no 100 līdz 300 luksiem.

Vietās, kur plānots lasīt, rakstīt, zīmēt un veikt citus detalizētus darbus, apgaismojumam jābūt vismaz 500 luksiem.

Telpās, kurās uzturaties retāk, apgaismojums var būt vājāks.

Istabās, kurās uzturaties biežāk, kombinējiet griestu lampas ar cita veida apgaismes objektiem.

Papildus apgaismes ķermeņiem jābūt fokusēties uz virsmu, kuras virzienā raidīts mūsu skatiens, piemēram, galda virsmu.

Reklāmraksti