Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

JAUNLAICENES muzejs "Izspēlē pādes krustabas"

Jaunlaicenes muižas muzejs piedāvā izglītojošu programmu - “Teatralizētas krustabu izdarības pēc sentēvu rituālu motīviem” - KAD NAV VĒSTURISKA PĒTĪJUMA, VISS NOTIEK TEĀTRA LĪMENĪ!
Ko par to domā PROFESIONĀĻI MUZEJU JOMA?

p.s. - tēma izveidota, jo pie dotā raksta LIEGTI KOMENTĀRI!!!

@vots

Godi un tradīcijas ir tautas kultūras sastāvdaļa, ar kuru palīdzību tā nevar pazust citās tautās. Nemirstīgas ir tās tautas, kuras ciena un godā senču tikumus un paražas.
Latviešiem kā senai tautai bija izkopta sava kultūra, ar kuras palīdzību viņus varēja atšķirt no citām tautām. Tikumi un paražas, kā arī tradīcijas pavadīja viņus visā dzīvē.
Krustabas ir pirmais lielais mūža gods, kad jaundzimušajam bērnam deva vārdu. Senos laikos vārda došanu saistījās ar bērna uzņemšanu dzimtā.
“Pāde” senos laikos apzīmēja gan krustāmo bērnu , gan krustību rituāla izpildītāju, kurš vēlāk kļuva par kūmu jeb krustvecāku. Nosaukums “krustabas” atvasināts no vārda “krusts”, jo šai zīmei ir svarīga nozīme vārda došanas rituālā. Latviešu tautai krusts bija pazīstamas kā svētības, aizsardzības un patvēruma zīme. Nosaukums “krustabas” jeb “krustības”, salikteņi “krusttēvs”, “krustmāte”, “krustmeita”, “krustdēls” atspoguļo raksturīgo krustabu iezīme: kūmu solījumu sargāt bērnu, zvērējot pret krustu.
Krustabās piedalījas:

Pāde – krustāmais bērns
Dižais kūma jeb vedējs – krusttēvs
Dižā kūma, vārda kūma – krustmāte
Nesējīša – bērna aukle, nesēja
Mazās kūmas jeb sānu kūmas – citi radi
Liecinieki jeb krustabnieki – pārējie krustabu viesi
Māte un tēvs – krustāmā bērna vecāki

Devītajā dienā pec bērna dzimšanas dzimtas locekļi izlēma, vai uzņemt bērnu dzimtā. Ja bērns bija godā dzimis un vesels, tad uzņēma, bet, ja negodā dzimis vai vārgulis, tad neuzņēma. Varbūt, ka lemšanā piedalījās tikai dzimts vīrieši – ieroču nesēji.
“Kālabade svētu rītu pulkiem jāja balēliņi?
Viena maza dvēselīte apakš baltas vilainītes.”
Tautasdziesmās redzams, ka lielais lēmums tika pieņemts pie ūdens:
“Krievēniņu, leitēniņu iemetām ūdenī,
Savu baltu bāleliņu iecēlām laiviņā.”
Laika gaitā krustabas sajaucās ar kristīgās ticības rituāliem. Tāpēc, mēs esam spiesti vest bērnu kristīt uz kristīgo baznīcu, bet pārējās paražas lielākoties paliek nemainīgas.

pirms 2 gadiem, 2016.02.04 18:29

Anna

Kā ''Alūksnes ziņās'' pareizi raksta - ''Izspēlē krustabas'' ! Malači, ka tādas lietas nenoliek aizmirstībai, bet es tomēr savu bērnu šādā ''izspēlēšanā'' negribētu iesaistīt. Tas ir maģisks rituāls, kur visam jānotiek pa īstam, nevis jāizspēlē! Šī maģija bērniņu tālāk pavadīs visu mūžu, un ar maģiju nespēlējās!

pirms 2 gadiem, 2016.02.05 08:57

XXX

Skumji ja Anna teatralizētu uzvedumu neatšķir no patiesības.

pirms 2 gadiem, 2016.02.05 09:56

Anna

Rakstā S.Jankovskas kundze stāsta, ka muzejā krusta bērniņu, izspēlējot šo rituālu. Tātad notiek KRUSTABAS ar pādi, krutvecākiem un tam piederošo rituālu!
Un es tikai izteicu savu viedokli, nemēģinot nevienu aizvainot!

pirms 2 gadiem, 2016.02.05 10:35

vār būt ir savādāk

Tautasdziesmās redzams, ka lielais lēmums tika pieņemts pie ūdens:
“Krievēniņu, leitēniņu iemetām ūdenī! Kādreiz lasīju vēsturnieka J. L. rakstu, ka te novadā pēc kariem un uzbrukumiem dzimuši bērni no vardarbīgiem iebrucējiem! Un tautas dziesmā teikts- Purvā metu Ivana bērnu!

pirms 2 gadiem, 2016.02.05 13:41

vārC

nu vismaz radās iespēja izteikt savu viedokli, domas!

pirms 2 gadiem, 2016.02.06 12:07

Dace

Kaut kas te tomēr nav īsti.Neradās pārliecība, ka muzeja speciālisti saprot, ko paši dara. @vots savārstījis vispārīgas frāzes.

pirms 2 gadiem, 2016.02.09 19:27

@vots to: Dace

Vispārīgās frāzes ņemtas no raksta “Teatralizētas krustabu izdarības pēc sentēvu rituālu motīviem”, kas publicēts šai pat portālā, cerams, ka to pamanījāt!?

pirms 2 gadiem, 2016.02.10 02:03

kate

nevajag apvainoties, ja citus nepārliecina tas, ko darāt

pirms 2 gadiem, 2016.04.04 00:24