Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēlā ziema var ietekmēt ražu

Vēlais rudens un uz nesasalušas zemes uzsnigusi sniega sega var ietekmēt rudenī sēto ziemāju izdzīvošanu, kaitīgo organismu un slimību ietekmi pavasarī nākamajā augšanas periodā un, protams, šā gada ražu.

“Grūti pateikt, cik liela būs šādu apstākļu ietekme. Pagaidām, šķiet, ka ziemāji jūtas tīri neko. Tagad piesalst, ir mīnus 15 – 16 grādi zem nulles, taču vajadzētu vēl stiprāku salu, lai zeme sasaltu cauri sniega segai. Ja tas nenotiks, tad tie, kuri ziemājus iesēja agrotehniskajos termiņos – līdz 10.septembri, to izdzīvošana var būt problemātiska. Manuprāt, šie termiņi ir jāpārvērtē, ņemot vērā izmaiņas dabā,” spriež Annas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas” īpašnieks Jānis Strakša.

Viņš uzskata, ka ziemāju sējas termiņš būtu jāpagarina vismaz par 10 dienām līdz 20. - 25.septembrim. Rudenī varēja redzēt, ka ziemāji dažviet ir saauguši krietni palieli. Sevišķi to var teikt par ziemas rapsi, kas atsevišķos laukos bija jau lielās lapās. Tiesa, sniega segas biezums un ziemošanas apstākļi ziemājiem ir atšķirīgi pat vienā Vidzemes reģionā. “Ja nesasalušu augsni pārklāj sniegs, zem tā segas augiem turpinās dzīvības procesi, taču nevar notikt fotosintēze – gaismas ietekmē notiekoša neorganisko savienojumu pārvēršanās skābeklī un organiskās vielās. Tādēļ augi novājinās un ir apdraudēta to ziemošana, jebkuri nelabvēlīgi apstākļi ziemājus var bojāt,” skaidro Lauksaimniecības universitātes profesore Zinta Gaile.

Dzive laukos