Gribu atgādināt dažas pamatlietas, kas skar mūsu apņēmību nosargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un mūsu oponentu vēlmi izkaulēt kādas „īpašas” tiesības viņu „dzimtajai valodai”, līdz pat otras valsts valodas statusam. Šo referendumu mums uzspieda!

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, ziņojot Saeimas komisijai par kultūras procesu norisēm un problēmām, vairākkārtīgi akcentēja: ”Mēs lepojamies ar savām Mākslas un mūzikas skolām, mēs lepojamies ar saviem Dziesmu un Deju svētkiem!” Jā, tā tas ir par visiem 200%! Īpaši jau Dziesmu un Deju svētki sev allaž līdzi nes milzīgu emocionālu pacēlumu, lepnuma un pašapziņas pilnu atmosfēru pilsētā, neaprakstāmu kopības sajūtu ar šo zemi, cilvēkiem un dziesmu, līdz pat asarām acīs.

Jau kārtējo reizi mēs attopamies pie „sasista trauka” un „izlieta ūdens”. No ne tik senajām kļūdām mācība nav gūta. Kārtējā banka jau atkal tiek izsludināta par bankrotējušu. Tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši lielas naudas summas.

Pēdējā laikā nerimst kaislības ap parakstu vākšanu par otru valsts valodu Latvijā. Šīs akcijas dēļ iedzīvotāji tiek apzināti šķelti, vadoties pēc valodas, kurā tie runā – krievvalodīgajos un latviešos. Ik pa laikam sabiedrībā labi atpazīstami politiķi „uzmet pa sausai pagalei” kvēlojošai ugunij, parakstoties par referendumu.  

Beidzot noslēdzies mokpilnais koalīcijas veidošanas process, kas noteikti paliks atmiņā ar Zatlera reformu partijas šķelšanos vēl pirms pirmās Saeimas sēdes, Vienotības intrigām un provokācijām vēlot, bet rezultātā neievēlot Valdi Zatleru par Saeimas priekšsēdētāju. Mokās Latvija ir tikusi pie jaunas valdības. Kas mūs sagaida? Ko valdība sola savā deklarācijā? Kādas prioritātes realizēs, kādi būs budžeta izdevumu „griešanas” virzieni?

Jūlijā vairākās intervijās izvirzīju ierosmi par to, ka varu jādod tautas rokās un rosināju ideju par vēlēšanu sistēmas kardinālu maiņu Latvijā. Liels prieks, ka ierosme raisījusi diskusiju sabiedrībā un, kas ļoti būtiski, apspriešanu arī politiķu vidū. Savu viedokli par to ir izteikuši politikas smagsvari. Pirmais diskusijā iesaistījās Valdis Zatlers, augusta sākumā aicinādams mainīt Latvijā vēlēšanu sistēmu un pāriet uz Igaunijas vēlēšanu modeli, kas, viņaprāt, celtu politiķu atbildību, jo stiprinātu saikni ar vēlētāju. Pirms nedēļas par šo jautājumu savu viedokli izteica arī Ivars Godmanis, kurš kā vislabāko redz Lietuvas modeli, kas rosinātu lielāku tautas līdzdalību politiskajos procesos.  Gan Zatlera, gan Godmaņa kungi ir ne tikai partiju līderi, bet arī ideoloģijas veidotāji, un autoritātes. Tas vieš cerību, ka caur dažādiem viedokļiem nonāksim līdz rezultātam.

Nupat kā aizvadīta Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 20.gadadiena. Ir pagājuši 20 brīves gadi – daudz vai maz? Ko esam sasnieguši un kurp ejam? Un pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē – atlaists parlaments un ārkārtas vēlēšanas. Es arī piedalījos referendumā un, tāpat kā daudzi tūkstoši vēlētāju, un, manuprāt, Zatlera «Rīkojums nr.2», tā dotā iespēja ikvienam iesaistīties politiskajos procesos, ir ļoti vērtīga, jo raisa cerību, ka mūsu valsts politiskā sistēma beidzot varētu mainīties. Tā ir mācība un tā es tulkoju referenduma rezultātus, ka vēlētāji pilnībā noraidījuši bankrotējušo un sevi līdz kliņķim nodzīvojušo pastāvošo politiskās pārvaldes sistēmu.

Piektdien Cēsīs notikušajā mediķu protesta akcijā pret neatliekamās palīdzības finansējuma samazinājumu Ministru Prezidents Valdis Dombrovskis sanākušajiem medicīnas darbiniekiem no Cēsīm un Ogres, un daudzajiem iedzīvotājiem klaji meloja. Uz tiešu jautājumu - vai valdība neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai lokālajās slimnīcās meklēs līdzekļus? -  mums klātesošajiem viņš paziņoja, ka valdība jau pirms mēneša ir piešķīrusi 6,66 miljonus latu veselības aprūpei.